Publicēts: 13.05.2022.
2025. gada konferences “Vienoti, daudzveidīgi, digitāli – sabiedrības labā” atskats: ombuda pētījuma rezultāti un ombuda ētikas balvas laureāti.
Laiku pa laikam ombuds saņem iesniegumus ar lūgumu izvērtēt sabiedriskā medija žurnālistu ierakstus sociālās tīklošanās vietnēs, norādot, ka tajos nav ievēroti žurnālista profesionālie un ētiskie standarti.
Savam atskatam uz pirmajiem ombuda amatā pavadītajiem mēnešiem izvēlējos atsauces uz Gabriela Garsijas Markesa romānu un iepriekšējās medijsardzes atvadu intervijā sniegto atziņu par to, cik vientuļš ir šis darbs.
Trīs gadi un trīs pētījumi. Rezultāti ļoti līdzīgi. No dažādu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) diskusiju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem dalībniekiem tikai aptuveni trešā daļa ir sievietes.
Sahāras putekļi gaisā un ziņās, klimata pārmaiņas un "karmas latvieši", kara stratēģijas vai sabiedriskās domas tendences – arī tā ir daļa no zinātnes žurnālistikas. Lielākajai daļai sabiedrības masu mediji ir vienīgais informācijas avots par zinātnes akt
Kā stāstīt par seksuālu uzmākšanos un seksuālu vardarbību medijos? Pēc 2024. gada 8. marta LTV raidījuma "Kultūršoks" un tam sekojošajām publikācijām šādus jautājumus uzdod gan mediju profesionāļi, gan sabiedrības pārstāvji.
Pēc 21. janvārī LTV demonstrētā raidījuma "De facto" sižeta "Ķīna pirmajā vietā?" ombuds saņēma divus iesniegumus, kuros lūgts izvērtēt, vai tajā izskanējusī informācija ir precīza, vai tā nav aizskaroša un maldinoša?
Mediju organizācijām un žurnālistiem ir būtiska loma vēlēšanu procesā, nodrošinot dziļākas zināšanas par kandidātiem, partijām un to programmām.
Intervija ir iecienīts, bet sarežģīts žurnālistikas žanrs. Katram no intervijas dalībniekiem ir savi mērķi un idejas, ko teikt un ko nepateikt, tādējādi dažkārt pastāv bažas par objektivitāti.
Publisks viedoklis ir kā abpusgriezīgs zobens, tas skaidro faktus, uzsver vērtības un ietekmē. Tas var "atvērt acis" un vienlaikus būt nepieņemams, uzskatīts par neatbilstošu un bīstamu. Viedoklim ir spēks!
Kriminālziņās vienmēr ir konflikts, drāma, kas liek identificēties ar iesaistītajām pusēm un cilvēkiem. Liela nozīme ir nozieguma un vainas morālajam vērtējumam, nostājoties kādā no pusēm.
Par kultūras žurnālistiku ir jārunā tādēļ, ka komunikācijas zinātnes kontekstā mediji, vērojot, vērtējot un ietekmējot sabiedrības kultūras visus līmeņus, pieder kultūras laukam.
Žurnālista uzdevums ir vēstīt par personām, tomēr, kā to darīt, nepieļaujot neatbilstošu privātu datu izmantošanu, ir sarežģīts jautājums, jo katrai no personām ir sava attieksme un gaidas attiecībā uz privātumu.
Vispārējā dalīšanās ar datiem un to pašprezentācija tīmeklī plaši pavērusi personiskās informācijas vārtus. To sauc arī par privātuma cinisma laikmetu.
Novembrī ombuda redzeslokā nonāca RUS.LSM.lv raksts Наклейка "Я русский" — сама по себе еще не оправдание войны. Все зависит от контекста. Par to publicēts atzinums, konstatējot profesionālās ētikas pārkāpumu. Šeit plašāks skaidrojums par to.
Cik ļoti aktuālo karu un terorisma šausmas izmainījušas mediju saturu, ietekmējot profesionālās ētikas pamatprincipus. Šoreiz par to, kā mediji liek mums visiem skatīties uz nāvi un traumējošu saturu.
Naidīga publiskās komunikācija vide, no vienas puses, raksturo vārda brīvības iespējas, no otras – parāda, ka demokrātiska brīvība var tik izmantota arī demokrātiskas diskusijas degradēšanai, oponentu vai veselu sociālu grupu verbālai pazemošanai.
Sociālie jautājumi pieder pie sarežģītajiem tematiem, jo tieši skar cilvēku likteņus. Žurnālista spēkos ir tos uzlabot vai negatīvi ietekmēt, jo žurnālists strādā ar upuri, vainīgo vai varmāku, atbildīgajām institūcijām.
Tāpat kā miljoniem citu cilvēku, žurnālisti izmanto tīklošanās vietnes darbam un privātai komunikācijai. Tomēr jautājums par žurnālistu lomu kontekstā ar sociālo mediju platformu lietojumu nav tik vienkāršs.
Žurnālistikas eksperti iesaka vairākus praktiskus paņēmienus, kas ir īsi, uz pierādījumiem balstīti norādījumi par informācijas izvēli, valodas lietojumu, dažiem īpašiem apsvērumiem, ziņojot par specifiskiem jautājumiem.
Lai pētītu sabiedrisko mediju primāro mērķa auditoriju profesionālās ētikas uztveri un skaidrotu Latvijas iedzīvotāju vērtējumu par mediju profesionālo ētiku, tās izpratni, 2023. gada vasarā ir veikts kvalitatīvs auditorijas uztveres pētījums.
Lai izceltu izcilu un augstiem profesionālās ētikas standartiem atbilstošu sabiedrisko mediju žurnālistikas sniegumu, pirmo reizi pasniegtas sabiedrisko mediju ombuda Latvijas sabiedrisko mediju profesionālās ētikas balvas.
Informācijas apjoma un tās dinamiskās aprites laikā kļūdas ir bieža parādība žurnālistikā. Skaitļu, faktu, ģeogrāfijas kļūdas, neprecizitātes personvārdā u.c. ir kļūdas, ar kurām žurnālisti sastopas regulāri.
Šogad konferencē pievērsīsimies gan jautājumam par sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā valstī, gan izvērtēsim līdz šim paveikto un iezīmēsim turpmākos soļus.
2022. gadā vairāk nekā puse no visiem sabiedrisko mediju ombudam adresētajiem iesniegumiem bija tieši vai netieši saistīti ar žurnālistu izvēlētajiem avotiem, to daudzveidību, avotu pārstāvēto sabiedrības grupu vai to aizstāvētajiem viedokļiem.
Aktuālie notikumi Latvijas–Baltkrievijas pierobežā katru dienu ir iemesls veidot jaunas ziņas, kuru centrā ir migranti, robežas šķērsošana, žogs, tā pārvarēšana, migrantu atturēšana vai ielaišana Latvijā.
Ekstrēmi laika apstākļi ienākuši pamata ziņu lentēs. Tās vairs nav laika vai dabas katastrofu ziņas. Tās ir klimata pārmaiņu, zinātnes, sabiedrības veselības, sociālo problēmu, ekonomisko krīžu un politiskā procesa ziņas.
Daudzi mediji veido un testē jaunas MI izmantošanas iespējas, uzdodot jautājumus ne vien par programmētāju, bet arī par žurnālistikas ētiku. Kas par to jāzina auditorijai?
Vārds pašcenzūra bez pamudinājuma vai jautājumiem ir ienācis žurnālistu un redaktoru sarunās par savu darba ikdienu. Ko žurnālisti domā, kad saka, ka ir spiesti sevi cenzēt, ierobežojot auditorijai būtisku saturu?
Ak, tāda tā jūsu "redakcionālā neatkarība un mediju brīvība"! Kāpēc par šo teikumu, viedokli vai vārdu nav konstatēts pārkāpums? Kāpēc Jūs to neaizliedzat? Sāciet diskusiju par žurnālistu kriminālu sodīšanu!
Tieši pirms gada, pēc atklātas vēstules saņemšanas, analizējām, vai sievietēm ir līdzvērtīgas iespējas piedalīties būtisku jautājumu apspriešanā Latvijas sabiedrisko mediju diskusiju formātos.
Šā gada 8. decembrī daudziem Latvijas medijiem tika nosūtīta e-pasta vēstule, kuras saturā bija iekļauta informācija par personas nāvi.
Lai noskaidrotu dažādu sabiedrisko mediju mērķauditoriju viedokli par žurnālistikas un mediju, 2022. gada augustā un septembrī tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti” veica sabiedrisko mediju mērķa auditoriju fokusa grupu pētījumu.
Pēdējās nedēļās LSM.lv esam publicējuši vairākus rakstus par to, kā izpaužas pret profesionāliem žurnālistiem un viņu pārstāvētajām mediju organizācijām vērsti uzbrukumi.
Arī citās valstīs ietekmīgi cilvēki izmanto tiesībsargājošās struktūras, lai vērstos pret žurnālistiem vai citiem sabiedriski aktīviem cilvēkiem.
Par uzbrukumiem žurnālistiem un tiesas prāvām pret žurnālistiem ar mērķi ierobežot viņu darbu parasti uzzinām pēc skaļiem gadījumiem un atsevišķām publikācijām.
Uzmākšanās, vajāšana, izsekošana, draudi, iebiedēšana, datu nopludināšana, slepkavības. Tikai tāpēc, ka dari savu darbu. Dažādi vārdi un dažādi piemēri raksturo uzbrukumus žurnālistiem, kas notiek gan tiešsaistē, gan realitātē.
Sieviešu sterotipizācijai maskulīno vērtību piepildītajā sporta pasaulē ir sena vēsture. Daudzos pētījumos diskutēta mediju un sporta žurnālistikas ietekme uz sieviešu sporta attīstību.
Tā kā viens no sabiedrisko mediju ombuda mērķiem ir veicināt dialogu starp sabiedriskajiem medijiem un sabiedrību, konferences mērķis ir aktualizēt šī dialoga veidošanai būtiskus jautājumus.
Laikā, kad dažādu politisko partiju pārstāvji tiecas pēc mediju uzmanības un iekļūšana ziņu raidījumos var palielināt partijas vai to pārstāvju atpazīstamību, šie ir svarīgi jautājumi par kuriem diskutēt.
Jaunās Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas nav radušās tukšā vietā. Iepriekš izmantotie Rīcības un ētikas kodeksi ir pārveidoti, definējot pašlaik aktuālās sabiedrisko mediju vērtības un principus.
Gandrīz 60 gadus dzimumu līdztiesība medijos akadēmiskajā vidē ir vērtēta pēc trīs aspektiem - mediju producēšanā iesaistīto proporcija un statuss, dzimumu atspoguļojums mediju saturā un mediju lietojuma atšķirības dzimumu kontekstā.
Ņemot vērā mediju darbības un ietekmes daudzveidību, normatīvais regulējums ne vienmēr spēj aptvert dažādos mediju darbības aspektus un situācijas, kas var rasties mediju satura radīšanas, izplatīšanas un iedarbības rezultātā.
Kopš 1. marta Latvijā sāka darboties sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda jeb tiesībsarga institūcija. Par tās vadītāju – pirmo Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu – tika iecelta Anda Rožukalne.
Laikā, kad pieaug sabiedrisko mediju žurnālistu loma sabiedrības informēšanā un notikumu skaidrošanā, vadlīniju mērķis ir piedāvāt risinājumu kara un konfliktu žurnālistikas profesionālās ētikas dilemmām.
Ģeogrāfiskais tuvums un vēsturiskā pieredze maina to, kā reaģējam uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un skatījumu uz to, cik neitrāli mediji ziņo par Ukrainā notiekošo kara darbību.
Uzsākot jaunās sabiedrisko elektronisko mediju pašregulācijas institūcijas – sabiedrisko mediju ombuda - darbību, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) izveidojusi un apstiprinājusi ombudam iesniegto iesniegumu izskatīšanas kārtību.