Dzimumu līdztiesība mediju diskusijās. Kāpēc tas ir vai nav svarīgi?

Dzimumu līdztiesība mediju diskusijās. Kāpēc tas ir vai nav svarīgi?

Atbilde uz atklāto vēstuli “Par sieviešu pārstāvniecību sabiedrisko mediju saturā”

Anda Rožukalne, Sabiedrisko mediju tiesībsardze

Līga Ozoliņa, SEPLP Stratēģiskās attīstības un nozares politikas nodaļas vadītāja

Vai Latvijas Televīzijas (LTV) atjaunotajā diskusijā “Kas notiek Latvijā?” līdzvērtīgā proporcijā tiek dota iespēja piedalīties sievietēm un vīriešiem? Vai citās LTV diskusijās par nozīmīgiem sabiedriski politiskiem jautājumiem ievērota visu sociālo grupu pārstāvniecība, atspoguļojot sabiedrības daudzveidību? 

Šie jautājumi aktualizēti  dažādības vadības ekspertes Rasmas Pīpiķes un vēl 111 citu cilvēku parakstītajā atklātajā vēstulē “Par sieviešu pārstāvniecību sabiedrisko mediju saturā”, kas, cita starpā, tika adresēta arī Latvijas sabiedrisko mediju ombudam. Vēstulē piedāvāti piemēri no vairākiem LTV raidījumiem, norādot, ka sievietes to dalībnieku vidū netiek aicinātas pietiekamā skaitā, mazinot līdzvērtīgu dažādu sabiedrības grupu viedokļu pārstāvniecību sabiedriskajos medijos. Vēstules parakstītāji uzsver, ka, nedodot iespēju visu grupu pārstāvjiem līdzvērtīgi piedalīties sabiedrisko mediju diskusijās “netiek ievērota vispārējā cieņa pret visām sabiedrības grupām”.

Šis raksts ir atbilde uz atklāto vēstuli. Tajā veido arī dati par dalībnieku struktūru trīs LTV sabiedriski politisko jautājumu diskusijās.

Mediji un dzimumu līdztiesība

Gandrīz 60 gadus dzimumu līdztiesība medijos akadēmiskajā vidē ir vērtēta pēc trīs aspektiem - mediju producēšanā iesaistīto proporcija un statuss, dzimumu atspoguļojums mediju saturā un mediju lietojuma atšķirības dzimumu kontekstā (Krijnen, 2020). Klasisko dzimumu līdztiesības pētījumu autori (Gerbner & Gross, 1976; Tuchman, 1978) konstatēja, ka sievietes medijos atspoguļotas stereotipiskās lomās kā upuri vai patērētājas, vai arī mediji ignorē sievietes, simboliski viņas iznīcinot, jo  medijos dominē vīriešu balsis. Dzimumu līdztiesības medijos pētniecībā lielu ietekmi atstājis Stjuarta Halla (Stuart Hall) un Ērvina Gofmana (Erving Goffman) ieguldījums (skat. piem. Hall, Evans, & Nixon, 2013), kurā izcelta sabiedrības tradīciju, vērtību, varas attiecību ietekme uz sievišķības un vīrišķības atspoguļojumu konkrētās sabiedrībās, kas iezīmē socioloģijas un kultūras studiju nozīmi dzimumu reprezentācijas izpētē.

Ziņu medijos sievietes netiek pietiekami pārstāvētas kā lēmumu pieņēmējas. Tikai ceturtā daļa no ziņu informācijas avotiem bija sievietes, pirms vairākiem gadiem secināts Globālajā mediju monitoringa projektā (GMMP, 2015). Kopš 2017. gada dzimumu līdztiesības medijos pētījumus ietekmējuši trīs nozīmīgi notikumi: #SheDecides  kustība (reakcija uz Trampa lēmumu ierobežot tādu NVO darbību ārpus ASV, kas piedāvā informāciju par drošu abortu veikšanu), GenderPayGap (sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības mediju organizācijās) un #MeeToo (globāla diskusija par seksuālu vardarbību varas attiecību kontekstā) (Krijnen, 2020).

Daudzu pētījumu vidū pilnīgākos un jaunākos datus par dzimumu līdztiesību medijos piedāvā grāmata “Comparing Gender and Media Equality Across the Globe: A Cross-National Study of the Qualities, Causes, and Consequences of Gender Equality in and through the News Media”, kurā publicēti dati par situāciju 115 valstīs (Djerf-Pierre & Edström, 2020). Latvija šajā pētījumā gan nav iekļauta, taču tā autores raksta, ka arī valstīs, kurās ir ieviesti dzimumu līdztiesības likumi, tie negarantē līdztiesību pēc būtības. Šajā pētījumā dzimumu līdztiesība ziņu medijos definēta kā stāvoklis, kurā sievietēm un vīriešiem tiek piešķirts līdzvērtīgs statuss (klātbūtne, nozīme un cieņa) mediju organizācijās un ziņu mediju saturā.

Tādējādi dzimumu līdztiesība medijos nenozīmē tikai skaitļus, bet mūsdienīgu izpratni par līdzvērtīgu klātbūtni saturā, atspoguļojot dažādu dzimumu pārstāvju uzskatus, pieredzes, emocijas un problēmas, cenšoties novērst dzimumu stereotipus (Djerf-Pierre & Edström, 2020).

Pārmaiņas notiek lēni

Lielākajā daļā pasaules valstu dzimumu līdztiesība medijos nav sasniegta, šī situācija nav mainījusies daudzu gadu laikā, pārmaiņas notiek ļoti lēni. Analizējot sieviešu pārstāvniecību medijos un sieviešu vispārējo statusu sabiedrībā, globālajā pētījumā secināts, ka lielākas sieviešu iespējas sabiedrībā atspoguļo līdzvērtīgāks sieviešu atspoguļojums ziņās. Tāpat pastāv pozitīva saikne starp dzimumu līdztiesību medijos un mediju brīvību, demokrātiju un zemāku korupcijas līmeni. Vēl viens secinājums: ziņu mediji neatbilstoši atspoguļo realitāti, proti, “mediju pasaulē” dzimumu līdztiesība ir zemāka nekā “reālajā pasaulē” (Djerf-Pierre & Edström, 2020, p. 32.) “Uzmanības griesti” jeb pārstāvniecība medijos rāda, ka aptuveni trešā daļa no ziņu avotiem ir sievietes lielākajā daļā pētījumā iekļauto valstu, konstatē tā autores. Dzimumu pārstāvniecības atšķirības ziņu saturā ir lielākas nekā mediju lietojuma un mediju pieejamības atšķirības. Nelielās atšķirības dažādu dzimumu pārstāvju ziņu lietojumā varētu nozīmēt, ka vīriešu plašāku atspoguļojumu ziņās pieņem arī sievietes un tādējādi tas tiek normalizēts, no otras puses, ja dzimumu atspoguļojums ziņu saturā ir līdzvērtīgāks, tad arī ziņu mediju lietojumā vērojamas mazākas atšķirības starp dzimumiem (Djerf-Pierre & Edström, 2020).

Vienlaikus daudzās valstīs (Hanitzsh & Hanusch, 2012), arī Latvijā (Šulmane, 2011; Rožukalne, 2016, Ozoliņa, 2016) sieviešu žurnālistu skaits medijos pārsniedz vīriešu skaitu, bet mediju darbiniekiem dzimumu līdzsvara jautājums nav būtisks (Šulmane, 2011). Neskatoties uz sieviešu arvien lielāku iesaisti mediju satura veidošanā, pēdējo desmit gadu laikā sievietēm medijos strādāt kļūst arvien grūtāk: daudzi pētījumi analizē regulārus uzbrukumus, uzmākšanos, ļaunprātības  pret žurnālistēm digitālajā vidē  (viens no daudziem pētījumiem: Posetti et al., 2020), no kā, pildot savus darba pienākumus, pastāvīgi cieš vairāk nekā 70% žurnālistes.

Situācija Latvijā

Latvijas situācija dzimumu līdztiesības un mediju aspektā raksturota Latvijas Universitātes pētnieces Maritas Zitmanes rakstītajā nodaļā grāmatā “Latvijas mediju vides daudzveidība” (Zitmane, 2018). Analizējot sieviešu reprezentāciju medijos, autore uzsver patriarhālā diskursa dominēšanu, konkretizējot, ka sievietes nereti parādītas, izmantojot ārējo izskatu. Tas nozīmē ne vien atšķirības sieviešu un vīriešu atspoguļojumā, bet arī sieviešu pārstāvēto viedokļu trivializāciju. M. Zitmane, kura tolaik analizējusi vairākus Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio diskusiju raidījumus, secināja, ka finanšu jautājumu atspoguļojumā kā eksperti dominē vīrieši, savukārt diskusijās uzaicināto sieviešu loma atbilst sabiedrībā valdošajiem priekštatiem par sievietes kompetences lauku, jo sievietes izsakās par bērniem, veselību, izglītību. Šis pētījums tika izsmiets Latvijas Avīzē, demonstrējot dzimumu atspoguļojuma medijos pētniecības problēmjautājumu, teorētiskā pamatojuma un metožu nepārzināšanu.

Mediju darbības normatīvajā skatījumā balstītā diskusija par dzimumu līdztiesību ir pretrunīga. Uzskats par sieviešu un vīriešu līdzvērtīgu iespēju realizēt izteiksmes brīvību, vienlīdzīgas iespējas viedokļu veidošanā un līdzdalības publiskajā komunikācijā svarīgumu atspoguļo cilvēktiesību izpratni, vārda brīvību sasaistot ne vien ar indivīdu tiesībām, bet kopīgu labumu. Kādas sabiedrības grupas līdzdalības izslēgšana no sabiedriski nozīmīgām diskusijām nozīmē diskrimināciju. Filozofes Martas Nusbaumas (Martha Nussbaum) (1999) skatījumā dzimumu līdztiesība medijos saistīta ne vien ar indivīda tiesībām, bet plašāku sociālās vienlīdzības un taisnīguma izpratni. Diskusijas par šīm problēmām vienmēr ir politiski un ideoloģiski ierāmētās. Tomēr aktīvi pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanā reizēm tiek uztverti kā mediju brīvības aizskārums, raksta profesore Ulla Karlsone (2003), UNESCO vārda brīvības, mediju attīstības un globālās politikas katedras vadītāja Gēteborgas Universitātē. Šādu reakciju Karlsone skaidro ar ilgstošo diskusiju par mediju brīvību un mediju pastāvīgo cīņu pret “valsts kontroli” (Carlson, 2003; Djerf-Pierre & Edström, 2020).

Sieviešu pārstāvniecība medijos sniedz sievietēm simbolisku atpazīstamību, klātbūtni, līdzdalību (Djerf-Pierre & Edström, 2020). Tā dod iespēju redzēt sievietes dažādās lomās, paplašinot publiski pieejamo pieredžu, interešu, uzskatu daudzveidību. Ja sievietes netiek atbilstoši pārstāvētas publiskajā komunikācijā, tas palielina dzimumu nevienlīdzību. Globālā pētījuma autores (Djerf-Pierre & Edström, 2020) uzsver, ka skaitam sieviešu un vīriešu pārstāvniecībā medijos ir nozīme, tomēr jāņem vērā arī citi aspekti konkrētā sabiedrībā. Sieviešu nepietiekama reprezentācija nozīmē marginalizāciju. No otras puses, ja sieviešu politikā un medijos ir maz, tad viņu unikalitāte var izraisīt pārmērīgu reprezentāciju, tā ir tikpat nevēlama kā izslēgšana. Skaitļi ir būtiski, bet nav pietiekami, lai sievietes un vīrieši medijos tiktu uztverti kā indivīdi, personības, nevis kā sava dzimuma pārstāvji. Līdzīga argumentācija – parādīt sieviešu reprezentāciju un raksturot to mediju satura un žurnālistu darbības loģikas kontekstā – izmantota arī trīs LTV diskusiju pētījumā.

Trīs LTV diskusijas, daudzi temati – daudz mazāk sieviešu

Saņemot aklāto vēstuli par dzimumu līdztiesības nodrošināšanu LTV diskusijās par nozīmīgiem sabiedriski politiskiem jautājumiem, nolēmām pārbaudīt vēstulē minēto. Kontentanalīze laika periodā no 1. novembra (sākās “Kas notiek Latvijā?” sezona) līdz 20. aprīlim (tika saņemta atklātā vēstule) tika veikta trīs raidījumiem - “Kas notiek Latvijā? (vidēji reizi nedēļā), “Šodienas jautājums” (vidēji četras reizes nedēļā) un LTV7 diskusijai “TČK” (katru darba dienu, arī speciālizlaidumi). Kopumā tika izanalizētas 236 raidījumu vienības, kurās tika uzskaitīti kopumā 745 raidījumu dalībnieki. Vērtējot visus trīs diskusiju raidījumus kopumā, 38% no visiem viesiem tajos ir sievietes, tomēr situācija atšķiras katrā formātā.

“Kas notiek Latvijā?”

Raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, uz kuru balstīti vairāki apgalvojumi atklātajā vēstulē, analizētajā periodā bija kopumā 30 raidījumi, ieskaitot speciālizlaidumus un tikai platformā lsm.lv pārraidītos raidījumus. Tajos, no kopumā 218 raidījuma viesiem, klātienē un attālināti tikai 57 jeb 26% bija sievietes. Tabulā Nr.1 redzams, ka vīriešu īpatsvars ir būtiski lielāks tad, ja viesis pārstāv politisko eliti (83% vīriešu), ir amatpersona (83% vīriešu) vai pārstāv uzņēmēju viedokli (95% vīriešu).

Tabula nr. 1. Sieviešu un vīriešu proporcija “Kas notiek Latvijā?” diskusiju raidījuma dalībnieku vidū, atkarībā no amata vai profesionālā statusa.

Raidījumu viesu skaits var atšķirties – šaurākos formātos runā četri vai pieci viesi, plašākos piedalās astoņi un deviņi dalībnieki, atsevišķos raidījumos tiek apspriestas divas tēmas un dalībnieki mainās. Vidēji raidījumā ir 7 diskusijas dalībnieki. Apspriesto tēmu lokā analizētajā laika periodā dominē trīs jautājumi – Covid-19, karš Ukrainā, kā arī ekonomiskie jautājumi, starp kuriem būtiskākais ir enerģētika. Diskusijās par pēdējo no jautājumiem vīriešu-viesu dominance ir īpaši izteikta (92% vīriešu). Tikai jautājumos par “vieglākām” (soft) tēmām, kā piemēram, kultūra, mediji, izglītība, sieviešu-vīriešu proporcija aicināto viesu vidū ir vērtējama kā līdzvērtīga (sk. Tabula nr.2).

Tabula nr. 2. Sieviešu un vīriešu proporcijas dažādām tēmām veltītos raidījumos “Kas notiek Latvijā?”.

“Šodienas jautājums”

Minētajā laika periodā tika pārraidīti 94 raidījumi, kuros kā diskusijas dalībnieki piedalījās 153 viesi, no kuriem tikai 29 jeb 19% bija sievietes. Šis raidījums analizē un skaidro kādu no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem, uz sarunu aicinot pārsvarā vienu, atsevišķos gadījumos divus vai vairāk viesus. Lielā mērā tas nosaka arī to, ka izteikti lielāks skaits diskusijas dalībnieku ir politiķi, amatpersonas un eksperti, kuru vidū ir vairāk vīriešu (sk. Tabula nr.3). Analizētajā periodā iezīmējas divas galvenās šī diskusiju raidījuma tēmas – Covid-19 izplatība, ierobežošanas pasākumi un to ietekme un Ukrainas konflikta eskalācija un sankcijas pret Krieviju.

Tabula nr. 3. Sieviešu un vīriešu proporcija “Šodienas jautājums” raidījuma dalībnieku vidū, atkarībā no amata vai profesionālā statusa.

Ņemot vērā, ka “Šodienas jautājums” izteikti vairāk viesu vidū ir tieši vīrieši, tad to dominance ir vērojama pilnīgi visās tēmās (sk. Tabula nr. 4).

Tabula nr. 4. Sieviešu un vīriešu proporcijas dažādām tēmām veltītos raidījumos “Šodienas jautājums”.

“TČK” diskusijas

Minētajā laika posmā analizēti 112 raidījumi, kuros kā informācijas avoti un studijas viesi piedalījušies 375 cilvēki. Kopīgie dati rāda, ka dalībnieku vidū ir 62% vīriešu un 38% sieviešu. Kopš 24.februāra “TČK” formāts ir būtiski mainīts, tajā katru dienu notiek pieslēgšanās Ukrainai, dalībnieku vidū ir no 6 – 12 cilvēkiem katrā raidījumā. Raidījuma avotu klāsts ir ļoti liels un tie pārstāv dažādas sabiedrības grupas: militārpersonas, nacionāla un starptautiska līmeņa amatpersonas, NVO, dažādu jomu ekspertus, iedzīvotājus, mākslu pārstāvjus un citus. Saprotot, ka karam Ukrainā veltītajos raidījumos militārpersonas un militāro notikumu vai ārpolitikas eksperti biežāk būs vīrieši, savukārt kā iedzīvotāji (arī cietušie, liecinieki, palīgi) vairāk atspoguļotas sievietes, jāsecina, ka dzimumu proporcija ir tāda pati kā “parastos raidījumos”: 39% sieviešu, 61% vīriešu.

Dati par dalībnieku dzimumu proporcijām dažādu tēmu raidījumos (Tabula nr. 5) rāda, ka “TČK” visretāk sievietes tiek aicinātas izteikties par ekonomiku un biznesu (12% sieviešu, 88% - vīriešu), bet visbiežāk sievietes sniedz informāciju par sociālajiem jautājumiem (dalībnieku vidū 66% sieviešu, 34% vīriešu). Citām tēmām (sabiedriski politiski jautājumi, veselība, kultūra, sadzīve u.c.) veltītos raidījumos dzimumu proporcija viesu vidū ir līdzīga kopīgajos datos konstatētajam sadalījumam.

Tabula nr. 5. Sieviešu un vīriešu proporcijas dažādām tēmām veltītos raidījumos “TČK”.

Šie dati jāvērtē kontekstā ar mediju un arī šī formāta loģiku, studijas viesu statusā izvēloties iespējami augstāka līmeņa amatpersonas. Jārēķinās, ka konkrētajā periodā Latvijas ārlietu, veselības, aizsardzības ministri ir vīrieši, arī parlamentā deputātu vairākums ir vīrieši, tātad viņi biežāk redzami raidījumā.

Vērtējot “TČK” dalībniekus pēc to amata vai profesionālā statusa (Tabula nr. 6), var secināt, ka politiķus biežāk pārstāv vīrieši (17% sievietes, 83% vīrieši), arī dažādu jomu eksperti (23% sievietes, 71% - vīrieši) un amatpersonas (31% sievietes, 69% - vīrieši) daudz biežāk ir vīrieši.  Salīdzinoši biežāk sievietes raidījumā aicināta kā kādas jomas speciālistes (35% sievietes, 65% vīrieši), sievietes biežāk nekā vīrieši izsakās kā sabiedrības intereses aizstāvošu NVO pārstāves (61% - sievietes, 39% - vīrieši) un iedzīvotājas (76% - sievietes, 24% -vīrieši)

Tabula nr. 6. Sieviešu un vīriešu proporcija TČK diskusiju dalībnieku vidū, atkarībā no amata vai profesionālā statusa.

Šī analīze ļauj secināt, ka izvēlēto tēmu daudzveidība paver plašākas iespējas LTV diskusijās tikt pārstāvētiem dažādiem dzimumiem, dažādām sabiedrības grupām. To apliecina salīdzinoši līdzīgie dati, kas iegūti par raidījumiem “Šodienas jautājums” un “Kas notiek Latvijā?”, kam ir līdzīgs apskatāmo jautājumu loks, un cita aina, kas parādās tēmu un dzimumu atspoguļojumā, raidījumā TČK. Varam secināt: jo izteiktāka ir tendence raidījumam sekot līdzi politiskajā dienaskārtībā esošiem jautājumiem, jo lielāka ir varbūtība, ka raidījumu viesi pārstāvēs politisko eliti, augstākās vadības līmeni un lēmumu pieņēmējus, kuru vidū vīriešu īpatsvars ir augstāks, jo to nosaka darbaspēka struktūra šajos segmentos. Gan “Kas notiek Latvijā?”, gan “TČK” datu analīze rāda, ka sarunām raisoties par sociāliem jautājumiem  un sadzīves tēmām (veselība, izglītība, sociālā aizsardzība, ģimene, bēgļi, labdarība u.c.) raidījuma dalībnieku vidū sieviešu pārstāvniecība pieaug.

Dati par LTV diskusiju dalībnieku profesionālo statusu sakrīt ar citos pētījumos fiksēto, ka sievietes diskusijās tiek asociētas ar servisa, problēmu risināšanas un atbalsta sniegšanas jomām, lēmumu pieņēmēju un politiku definēšanas lomu atstājot vīriešu ziņā.

Par izņēmumu Latvijā var uzskatīt finanšu sfēru, kurā augstos amatos un finanšu institūciju vadībā ir salīdzinoši daudz sieviešu, kuras kā runas personas uzstājas arī medijos. Diskusijās sievietes biežāk pārstāv NVO, sniedz informāciju kā dažādu jomu speciālistes, pārstāv iedzīvotājus.

Vai iespējamas pārmaiņas?

Kaimiņvalstu sabiedriskajos medijos dzimumu līdztiesības jautājumi tiek akcentēti gan publiskajā vidē, gan definējot mediju mērķus. Lietuvas sabiedriskajā medijā LRT dzimumu līdztiesības jautājums ir ļoti svarīgs, atbildē uz jautājumu par pieredzi dzimumu līdztiesības jomā, raksta LRT Ētikas kontroliere Daina Elēna Andrikiene. Viņa stāsta, ka pirms gada pieņemtajās redakcionālajās vadlīnijās šim jautājumam veltīta liela uzmanība, definēts uzdevums sasniegt līdzvērtīgu abu dzimumu pārstāvju atspoguļojumu sabiedriskā medija saturā. Šīs mērķis attiecas ne vien uz sabiedriski politiskiem jautājumiem, bet visām tēmām.

Igaunijā dzimumu līdztiesības jautājums sabiedriskajos medijos aktualizēts pirms vairākiem gadiem, vīriešu pārsvaru publiskajās debatēs ievērojuši arī auditorijas pārstāvji. Izanalizējot sieviešu un vīriešu proporcijas politisko diskusiju programmās, Igaunijas sabiedriskā medija ERR ombuds Tarmu Tammerks 2017.gadā aicināja Igaunijas parlamenta frakcijas biežāk izvirzīt dalībai diskusijās sievietes. Daļa frakciju atsaukusies aicinājumam. Savukārt medija redaktori rosinājuši apsvērt, cik pamatoti ir dot iespēju partiju pārstāvjiem izvēlēties diskusiju dalībniekus, stāsta T.Tammerks. Diskusiju dalībnieku proporcijas, pēc ERR ombuda domām, atspoguļo sabiedrības struktūru: “ja rīkojat diskusiju partiju vadītājiem un piecas no sešām partijām vada vīrieši, nav citas izvēles”. ERR redaktori pastāvīgi seko līdzi, lai diskusijās, ne tikai par politiskiem jautājumiem, dalībnieku vidū būtu vairāk sieviešu, uzsver Igaunijas ombuds. Sarežģītāk esot mainīt diskusiju vadītāju dzimumu proporcijas. Lielāko daļu no ERR politiskajām diskusijām vada vīrieši. Tāpēc medija redaktori cenšas sagatavot politisko diskusiju vadītāju darbam arī sievietes. Savukārt ERR izklaides programmās, rīta raidījumos un citos formātos vadītāju vidū ir abu dzimumu pārstāvji.

Pašlaik top jaunās Latvijas sabiedrisko mediju vadlīnijas. Saprotot, ka līdzvērtīgs dzimumu atspoguļojums mediju saturā ir tikai viens no kritērijiem žurnālistu, redaktoru un producentu darbā, ka ikdienā informācijas avoti, pirmkārt, tiek vērtēti pēc to atbilstības un pieejamības, jaunajās Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās darbības vadlīnijās rosināts sabiedrisko rūpēties par visu sabiedrības grupu un viedokļu līdzvērtīgu atspoguļojumu sabiedrisko mediju saturā. Runa nav par aritmētisku dzimumu vai citu grupu pārstāvju līdzsvaru katra formāta katrā izlaidumā, bet vēl vienu kritēriju, kas izmantojams, domājot par saturu ilgākā laika periodā.

Savukārt nevalstiskajām organizācijām, kas interesējas par dzimumu līdztiesības uzlabošanu mediju saturā, varētu ieteikt veidot un uzturēt ekspertu datu bāzes, dodot iespēju sievietēm reģistrēties kā konkrētu jomu ekspertēm, iekļaujot datu bāzēs dažādu jomu ekspertes un speciālistes, kā arī regulāri atjaunojot datus. Šīs datu bāzes būtu parocīgs avots žurnālistiem, pieņemot lēmumus par daudziem ar saturu saistītiem jautājumiem, arī piemeklējot dalībniekus diskusijām. Ieskatam, lūk, saites uz ekspertu datu bāzēm: Beļģija http://www.expertendatabank.be/; Francija http://voxfemina.eu/; Šveice http://www.femdat.ch/

Atsauces:

Carlsson, U. (2003). The rise and fall of NWICO: From a vision of international regulation to a reality of multilevel governance. Nordicom Review, 24(2), 31–67. https://doi.org/10.1515/ nor-2017-0306

Djerf-Pierre, M. & Edström, M. (Eds.) (2020). Comparing Gender and Media Equality Across the Globe A Cross-National Study of the Qualities, Causes, and Consequences of Gender Equality in and through the News Media
Gothenburg: Nordicom. DOI: https://doi.org/10.48335/9789188855329

Gerbner, G., & Gross, L. (1976). Living with television: The violence profile. Journal of Communication, 26(2), 172–199.

Global Media Monitoring Project (GMMP). (2015). GMMP 2015 global report. Pieejams: http://whomakesthenews.org/gmmp

Hall, S., Evans, J., & Nixon, S. (2013). Representation: Cultural representations and signifying practices (2nd ed.). London, UK: Sage.

Hanitzsch, Th., & Hanusch, F. (2012). Does gender determine journalists’ professional views? A reassessment based on cross-national evidence. European Journal of Communication, 27(3), 257–277. https://doi.org/10.1177/0267323112454804

Krijnen, T. (2020). Gender and Media. In Ross, K. (Editor-in-Chief), Bachmann, I. Cardo, V., Moorti, S. & Scarcelli, M. (Associate Editors) The International Encyclopedia of Gender, Media, and Communication. John Wiley & Sons, Inc. DOI: 10.1002/9781119429128.iegmc016

Nussbaum, M. C. (1999). Sex and social justice [Kindle edition]. Oxford: Oxford University Press.

Ozoliņa, L. (2016). Journalists in Latvia. In: Worlds of Journalism Study. Pieejams: https://epub.ub.uni- muenchen.de/31985/1/Liga_Ozolina_Journalists_in_Latvia.pdf

Posseti, J, Aboulez, N., Bontcheva, K., Harisson, J & Waisbord, S. (2020). Online violence againsts women journalists: a global snapshot of incidence and impacts. UNESCO: UNESDOC Digital Library. Pieejams: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000375136

Rožukalne, A. (2016). Latvijas plašsaziņas līdzekļi: sieviešu veidots saturs vīriešiem piederošos medijos. Grām.: Jansone, I., Vērdiņš, K., Hanovs, D. (red.). Dzimtes konstruēšana III. Rīga: Avens un partneri. 155.–180. lpp.

Šulmane, I. (2011). Neatrastās identitātes? Latvijas dienas laikrakstu žurnālisti politikas, ekonomikas un kultūras lauku ietekmē. Rīga: LU, SPPI.

Tuchman, G. (1978). Introduction: The symbolic annihilation of women by the mass media. In G. Tuchman, A. Kaplan, & J. W. Benét (Eds.), Hearth and homes: Images of women in the mass media (pp. 3–38). New York, NY: Oxford University Press.

Zitmane, M. (2018). Dzimte Latvijas medijos. Grām: Zelče, V. (zin. red.). Latvijas mediju vides daudzveidība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 440 -465 lpp.