Postoši mežu ugunsgrēki, sirdi stindzinošas viesuļvētras un iznīcinoši karstuma viļņi… Ekstrēmi laika apstākļi un informācija par netipiskām gaisa temperatūras izmaiņām ienākusi pamata ziņu lentēs. Tās vairs nav laika vai dabas katastrofu ziņas. Tās ir klimata pārmaiņu, zinātnes, sabiedrības veselības, sociālo problēmu, ekonomisko krīžu un politiskā procesa ziņas. Tās pamana un nicīgi, pārmetot žurnālistiem angažētību, uzdevumu pakļaut sabiedrību, "tāpat kā ar "izdomātu pandēmiju", dusmīgi komentē klimata pārmaiņu skeptiķi. Arī Latvijā. Arī dienās, kad ziņas par laika apstākļiem mūsu valstī sākas ar vārdiem "pārsniedz novērojumu vēsturē fiksēto…" Diskusijas par to, kā profesionāli atspoguļot klimata pārmaiņas, ir ļoti aktīvas. Par ko tajās runā žurnālisti un pētnieki?
Ko nozīmē satriecoša dabas katastrofas postījumu ainava?
Kas noticis, ko tas varētu nozīmēt, par ko šis viss liecina? Tā savu rakstu par brīdi, kad pirmo reizi ieraudzījusi piektās pakāpes viesuļvētras atstāto postažu, iesāk Kolumbijas medija "El País" žurnāliste Marija Monika Monsalve (2023, August 1).
Vai tas viss saistāms ar klimata pārmaiņām? Kad ieraugi dabas katastrofas sekas, vēl nav pieejami ne zinātnieku veidotie modeļi un to analīzes dati, arī uz pētnieku publikācijām jāgaida gari mēneši. Turklāt neparastas dabas parādības bieži piemeklē valstis, kurās nav pieejami ne dati, ne arī notiek regulāri pētījumi.
Pārbaudot žurnālistes ieteiktās un žurnālista darbā noderīgās iniciatīvas vietni World Weather Attribution, kur pieejama klimata procesu analīze par visiem kontinentiem un ieteikumi klimata atspoguļošanai medijos, tāpat kā M.M. Monselva par Kolumbiju, es arī neatradu nevienu ierakstu par Latviju vai Baltijas jūru.
"El País" žurnāliste aicina meklēt datus un apzināties, ko pierastajā informācijas plūsmā nozīmē stāsti par klimata jautājumiem.
Lai ziņas par aktuālajiem piemēriem, kuru sekas ir acīmredzamas, neradītu vēl lielāku apjukumu, pirmais viņas ieteikums - neaprobežoties ar gadiem ilgi pazīstamo piebildi, kas izskan ziņās, reportāžās un politiskās diskusijās: "Tas nav īsti skaidrs, mēs neesam pārliecināti…". No vienas puses, precizitātes princips prasītu uzmanīgu attieksmi, atturēšanos no nepierādītiem paziņojumiem, tomēr svarīgi ņemt vērā klimata ziņu satura ietekmi uz sabiedrību un meklēt situācijas nopietnībai atbilstošus informācijas avotus un vārdus.
"Mēs nezinām drošas atbildes, tas vēl nav noskaidrots" – šādi izteikumi palielina auditorijas vēlmi sekot klimata skeptiķu noliedzošajai attieksmei.
Ja cilvēki uztver tikai pamata informāciju vai lasa virsrakstu, tādas frāzes var radīt iespaidu, ka klimata problēma nepastāv un kārtējā reportāža parāda vien unikālu gadījumu. Vēl vairāk – tas var nostiprināt pārliecību, ka ar klimata pārmaiņu novēršanu saistītajai bezdarbībai nav nekādu seku. Tāpēc viņa iesaka žurnālistiem ķerties pie darba un iepazīties ar klimata pārmaiņu pētījumiem.
Otra problēma ir informācijas avoti. Kā mediju uzrunātie pētnieki un amatpersonas skaidro klimata jautājumus? Žurnāliste atgādina par pētījumu (Lizarralde et al., 2021), kurā, analizējot Haiti, Kubā, Čīlē un Kolumbijā četru gadu laikā savāktus datus, konstatēja nopietnas pretrunas starp to, kā klimata pārmaiņas uztver bīstamām dabas parādībām pakļauto teritoriju iedzīvotāji un lēmumu pieņēmēji. Dažādu perspektīvu vidū pētnieki konstatēja, ka valsts pārstāvju uzskatā klimata pārmaiņu novēršanā tiek iztērēti ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešamie līdzekļi, bet iedzīvotāji domā, ka klimata pārmaiņas ir
"stāvoklis, kas novērš varas iestāžu un cilvēku uzmanību no citiem tūlītējiem ikdienas izaicinājumiem, piemēram, vardarbības, noziedzības, bezdarba, pārtikas trūkuma un infrastruktūras trūkuma" (Monsalve, 2023, August 1).
Šajā pētījumā pievērsta uzmanība arī problēmas politizācijai, kad klimata pārmaiņas tiek saistītas ar dabiskiem procesiem, neieraugot politisku lēmumu un valdību darbības ietekmi uz klimatu (Lizarralde et al., 2021). Tāpēc žurnālistu prasme ieraudzīt klimata problēmu kontekstu agrāko pētījumu secinājumos palīdz arī sabiedrībai saprast aktuālo ziņu un ilgākā laikā novēroto dabas parādību, ekonomisko procesu un politisko notikumu kopsakarības.
"El País" raksts " Vai klimata pārmaiņas padara viesuļvētras spēcīgākas? Lūk, ko saka zinātnieki" bijis viens no visvairāk lasītajiem. Cilvēkus interesē atbilde uz jautājumu "kāpēc?", secina žurnāliste.
Bet viņas kolēģis Lamezs Omarjē iesaka klimata pārmaiņu sekas raksturot ar to, kas cilvēkiem ir svarīgs un ko var nākties zaudēt, ja problēmas tiks atstātas bez ievērības. (Omarjee, 2023, August 4). Ar to viņš domā gan kultūras pieminekļus, gan unikālas, aizsargājamas dabas teritorijas, kuras var tikt bojātas vai iznīcinātas postošu plūdu vai citu ar klimata pārmaiņām saistītu parādību rezultātā. Katrai sabiedrībai ir kas svarīgs, kas nosaka tās atmiņu, identitāti, kultūras vērtības. Ja to zaudējumu risku spējam saistīt ar klimata pārmaiņu ietekmi, ja žurnālists ir izlasījis pētījumus par šiem jautājumiem, tad auditorijai būs vieglāk saprast galvenos problēmjautājumus, uzskata South Africa’s News24 darbinieks.
Latvijas mediji – rezervēti par klimata pārmaiņām
Garie karstuma viļņi daudzās Eiropas valstīs arī Latvijas žurnālistiem šovasar deva iespēja skaidrot notiekošo. Lielākā daļa pēdējo nedēļu laikā publicēto materiālu par neparastu karstumu, lietavām vai plūdiem Latvijas medijos satur arī Latvijas zinātnieku skaidrojumu, kurā pamatotas klimata pārmaiņas. Vienlaikus ar šo jautājumu aizspriedumi, dezinformācijas ietekme vai antizinātnes diskurss parādās arī Latvijas politiskajā komunikācijā.
Kopējo Latvijas lielāko mediju latviešu un krievu valodā vēstījumos sastopamo attieksmi palīdz izprast RSU pētnieču Vinetas Kleinbergas, Aleksandras Palkovas un Elīnas Dāces detalizētā analīze (2023). Tajā iekļauts gan citu pētījumu apskats, gan dati par Latvijas situāciju. Autores konstatējušas, ka Eiropas Savienībā tieši Austrumeiropas valstu pētnieki un mediji klimata un enerģijas jautājumiem pievēršas visretāk. Pasīvo attieksmi skaidro dažādi: piemēram, Polijas medijos trūkst resursu un zināšanu, kā atspoguļot klimata problēmas, tāpat neesot sabiedrības atbalsta, jo auditorija nav pietiekami ieinteresēta informācijā par klimata jautājumiem.
RSU pētnieču dati par klimatam veltīto saturu savākti no 2020. gada 1. augusta līdz 2021. gada 31. janvārim četru interneta mediju Delfi, Tvnet, Lsm.lv un bb.lv (Baltijas Balss) saturā latviešu un krievu valodā. Izmantojot dažādus ar klimata pārmaiņām saistītus atslēgvārdus, piemēram, globālā sasilšana, vides aizsardzība, dabas katastrofas un citus, analizētas 324 mediju satura vienības.
Klimata jautājumi šajā laikā ir bijuši mediju uzmanības centrā. Daļa satura gan attiecas uz politisko cīņu starp Donaldu Trampu un Džo Baidenu, ziņās stāstīts arī par Parīzes klimata vienošanos. Šī pieeja, pēc pētnieču domām, vairāk atspoguļo Latvijas mediju attieksmi pret ASV kā Latvijas stratēģisko partneri nekā nopietnu interesi par klimata problēmām.
Vairāk nekā puse (54%) analizēto rakstu autoru rāmē klimata pārmaiņas negatīvi, tās saistot ar katastrofiskām vides izmaiņām.
Pārējos rakstos jautājums skarts neitrāli, atsevišķos gadījumos miksējot pozitīvu un neitrālu vērtējumu. 56% klimatam veltīto materiālu šo jautājumu nesaista ar Latviju, toties 44% ietver Latvijas situāciju vai avotus. Latvijas mediji, izvēloties informācijas avotus, pārsvarā informē par klimata jautājumiem no politiķu perspektīvas, retāk tiek atspoguļots zinātnieku vai sabiedrības skatījums.
Atšķiras latviešu un krievu valodā pieejamais saturs par klimata pārmaiņām. Krievu valodas ziņās, salīdzinot ar latviešu, biežāk vērojams negatīvs klimata pārmaiņu vērtējums, retāk šis jautājums apskatīts Latvijas kontekstā.
Mediju publikācijās ietverto vēstījumu vidū populārākie ir klimata pārmaiņu atzīšanas, starptautiskās sadarbības, iespēju vēstījumi, daudz retāk sastopami glābšanās, nenoteiktības, tehnoloģiju un apokalipses vēstījumi (Kleinberga, Palkova & Dāce, 2023)
Pētnieces konstatē, ka medijiem ir aktīva loma klimata pārmaiņu mazināšanā. Tomēr viņas kritiski vērtē mūsdienu Latvijas mediju praksi klimata jautājumu atspoguļojumā, akcentējot stāstījuma sadrumstalotības un tēmas vienkāršošanas riskus situācijā, kurā klimata problēmas skatītas lielākoties globālā kontekstā, veidojot priekšstatu, ka šie procesi ir tāli, tiek apspriesti starptautiskā līmenī, bet tā nav "lokāli rezonējoša tēma" (Kleinberga, Palkova & Dāce, 2023).
Atsauces:
- Kleinberga, V., Palkova, A., & Dace, E. (2023). How to recognise the inevitable: Latvian media narratives on climate change. Environmental Development, 45, 100816,ISSN 2211-4645, Laset šeit.
- Lizarralde, G., Bornstein, L., Robertson, M., Gould, K., Herazo, B., Petter, A-M., Páez, H., Díaz, J.H., Olivera, A., González, G., López, O., López, A., Ascui, H., Burdiles, R., & Bouchereau, K. (2021). Does climate change cause disasters? How citizens, academics, and leaders explain climate-related risk and disasters in Latin America and the Caribbean. International Journal of Disaster Risk Reduction, 58, 102 - 173,ISSN 2212 - 4209, Lasiet šeit.
- Monsalve, M.M. (2023, August 1). Journalists can help explain climate’s role in extreme weather, even before all the data comes in. Nieman Lab. Vairāk lasiet šeit.
- Omarjee, L. (2023, August 4). To make climate change resonate with audiences, connect it to heritage and culture. Reuters Institute. To make climate change resonate with audiences, connect it to heritage and culture | Reuters Institute for the Study of Journalism (ox.ac.uk)