Tāpat kā miljoniem citu cilvēku, žurnālisti izmanto tīklošanās vietnes darbam un privātai komunikācijai. Tomēr jautājums par žurnālistu lomu kontekstā ar sociālo mediju platformu lietojumu nav tik vienkāršs.

Pirmkārt, sociālo mediju vidē žurnālists nedrīkst aizmirst par savu profesionālo piederību – gan konkrētam medijam, gan profesionālajām ētikas normām. Šis ieteikums attiecas uz komunikāciju pārstāvētā medija profilā un savā privātajā kontā.

Otrkārt, lai komunikācija noritētu korekti un atbilstoši profesionālajai darbībai, ir jāizveido sociālo mediju lietošanas vadlīnijas, tādējādi visas iesaistītās personas varēs atsaukties uz vienotu un oficiālu dokumentu.

Tālāk apkopotas atbildīgas rīcības vadlīnijas žurnālistiem sociālās tīklošanās platformās (vadlīnijas apkopotas, izmantojot pasaulē zināmu un kvalitatīvu mediju ētikas kodeksus žurnālistu darbībai sociālajos medijos).

  1. Informācijas izvērtēšana. Šis ieteikums, kā dažkārt šķiet, nav tikai mediju satura patērētāju ziņā, tikpat aktuāls tas ir žurnālistiem. Arī žurnālists var kļūdīties, līdz ar to ir rūpīgi jāpārbauda informācija un saturs, pirms tā izplatīšanas, tādējādi samazinot viltus informāciju un dažādas baumas. Pirms informācijas publicēšanas sociālajos tīklos, ir jāizvērtē, vai publicētais saturs ir atbilstošs konkrētā medija uzdevumiem un funkcijām (arī darbības mērķiem), piemēram, faktu pārbaude un noskaidrošana. Pirms kādas saites publicēšanas, saturs ir jāizlasa līdz galam, nav pieļaujams paļauties tikai uz virsraksta atbilstību tematam. Ir jāizvērtē, vai saturs un vizuālā informācija nekaitēs konkrētā medija reputācijai.
  2. Cieņa pret auditoriju. Ziņu žurnālistiem sociālajos medijos ir jābūt pilsoniski apzinīgiem un jāizturas pret cilvēkiem ar cieņu. Arī sociālo mediju kontos tiešā un netiešā veidā ir iespējams demonstrēt pārstāvētā medija vērtības, piemēram, cieņpilnu attieksmi, profesionalitāti, empātiju, koleģialitāti un koncentrēšanos uz faktiem.
    Sociālie mediji nav platforma, lai iesaistītos strīdos ar kolēģiem. Nav pieļaujama arī savu kolēģu publiska kritizēšana. Minot kādu personu sociālajos medijos — kolēģi, konkurentu, avotu vai kādu citu, ir jāņem vērā, ka šādi ieraksti var piesaistīt pārmērīgu uzmanību un dažreiz arī neatbilstošu un nevajadzīgu komunikāciju.
    Ja auditorijas pārstāvis apšauba vai kritizē žurnālista darbu vai ierakstu sociālajos tīklos, pirms atbildēt, ir vērts apdomāties. Nav vērts norādīt, ka persona nav atbilstoši rūpīgi iepazinusies ar žurnālista radīto saturu. Ja kritika ir īpaši agresīva vai neapdomīga, iespējams, vislabāk ir atturēties no atbildes. Taču, ja tiek pausti draudi, naida runa ir atbalstāma rīcība nobloķēt konkrēto auditorijas pārstāvi.
  3. Atbilstošs valodas lietojums. Žurnālisti izmanto valodas līdzekļus, kas neaizskar vai citādi neietekmē sociālo mediju lietotājus. Jāizvairās no uzbrūkošas, aizskarošas un agresīvas valodas lietošanas, ir jāizvēlas formāla un literāra valoda. Ir jāievēro pieklājības normas, īpaši jautājumos, kas izraisa un var izraisīt asākas debates. Dažkārt atspēkojumi var radīt pretēju efektu - tie var būt pamats vēl papildu konfliktam.
  4. Objektivitāte. Žurnālistam ir jāatceras par savu kā eksperta lomu, respektīvi, nav jākomentē temati, kuros žurnālists nav eksperts, tādējādi arī jāizvērtē tēmturu lietošana, atsaucoties, piemēram, uz kādām kampaņām, kas idejiski pašam šķiet pieņemamas. Dažkārt ir vērts atcerēties par atbilstošu atsauci, proti, minēt, ka publicētais materiāls ir žurnālista kā profesionāļa viedoklis, nevis personiskā attieksme (papildu saites, konteksta apraksts).
    Tāpat nav pieļaujama atbalsta paušana kādai politiskai partijai vai pārstāvim. Nav ieteicams paust personīgo viedokli par politisko debašu vai citu pretrunīgu tematu. Svarīgi ir ievērot piesardzību, izmantojot emocijzīmes un rīkus (patīk/nepatīk), lai demonstrētu attieksmi, kas ir atklātā neobjektivitāte. Proti, tā kļūst acīmredzama un sociālo tīklu lietotājs var kļūdīties, veicot vērtējumu - objektīvs, neobjektīvs.
  5. Viedokļu daudzveidība un avoti. Jāatceras, ka sociālie tīkli nav precīzi un vienīgie sociālās domas atspoguļotāji, auditorija atrodas arī citviet. Tādējādi jāmeklē papildu viedokļi un tie jāatspoguļo.
    Būtiski, ka žurnālists izmanto nemainīgu stratēģiju, izvēloties veidu, kā vēstīt par aktuāliem jautājumiem. Vērtīgi, ja žurnālists dalās ar pirmavotu, nevis regulāri pievienojas satura vienībām, ar ko dalījušies sociālo tīklu lietotāji.
    Lai cik cienīgs un cēls šķiet žurnālista izvēlētais saturs privātajam ierakstam, piemēram, kādas sociālās kampaņas, tiešraide vai tīmekļa vietne, ir jāvērtē tā atbilstība, jo tas demonstrē žurnālista personīgo viedokli, kas var radīt sekas medija reputācijai, kā arī ietekmēt sociālo mediju lietotāju darbību un attieksmi.
  6. Atklātums un konfidencialitāte. Žurnālisti nedrīkst publiski atklāt iekšējās diskusijas, ziņojumus vai saziņu par redakcionāliem jautājumiem. Var būt tikai atsevišķi gadījumi, kad medijs, lai nodrošinātu darba caurskatāmību, var izvēlēties publiskot iekšējos materiālus.
    Vienmēr atbalstāma un nepieciešama darbība atklātuma demonstrēšanai - kļūdu labošana arī sociālajos medijos. Atklāta kļūdu labošana ir atbildīgas un cieņpilnas žurnālistikas prakse. Ja kādā no sociālajiem medijiem žurnālists ir ierakstījis kļūdainu informāciju un vēlas to dzēst, turpat ir jāieraksta atsauce uz dzēsto informāciju. Otrais un pareizais vienmēr ir labāk nekā pirmais un nepareizi (second and right is always better than first and wrong - angļu val.).
  7. Žurnālista misija. Žurnālistam ir jāpieliek pūles, lai dinamiskās digitālās komunikācijas laikmetā būtu auditorijai vajadzīgs. Ir būtiski palikt uz skatuves, taču nevis zvaigznes lomā. Ziņot par ziņām, nevis pašam nokļūt ziņās. Līdztekus ir svarīgi atcerēties par savu piederību un profesionālo identitāti.

 

Izmantotie avoti:

BBC. GUIDANCE ON PERSONAL USE OF SOCIAL MEDIA. PIEEJAMS: https://www.bbc.co.uk/editorialguidelines/documents/guidance-personal-use-of-social-media.pdf

RTÉ Social Media Guidelines. Pieejams: https://about.rte.ie/reports-and-policies/policies-and-guidelines/

The New Yourk Times (2017). Social Media Guidelines for the Newsroom. Pieejams: https://www.nytimes.com/editorial-standards/social-media-guidelines.html 

The Washington Post. The Policies and Standards. Pieejams: https://www.washingtonpost.com/policies-and-standards/