Anda Rožukalne (Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardze),

Sandra Sprudzāne (SEPLP eksperte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošā pētniece)

 

Kā pirms vēlēšanām saprast politiķu solījumus un politiskās idejas? Vai sabiedrības attieksmi pret partijām palīdz prognozēt ielu intervijas? Cik lielā mērā partiju reitingu publikācijas var ietekmēt vēlētājus? Mediju organizācijām  un žurnālistiem ir būtiska loma vēlēšanu procesā, nodrošinot dziļākas zināšanas par kandidātiem, partijām un to programmām. Tāpēc žurnālistiem jābūt brīviem no spiediena  vai cita veida ārējas ietekmes, politiskais process jāatspoguļo atbildīgi un īpaši rūpīgi, lai nerastos bažas par nepietiekamu objektivitāti.

Vēlēšanu atspoguļojuma profesionālās problēmas tiek risinātas gan īpašās priekšvēlēšanu vadlīnijās, gan  ieteikumos un rokasgrāmatās, akcentējot, ka šajos politiskajos periodos žurnālistam jāparāda sava profesionalitāte. Sabiedrisko mediju ombuda praksē ir vairāki iesniegumi un satura izpēte, skaidrojot, kā žurnālistu darbs var ietekmēt vēlētāju uzskatus par politiķiem un politiskajām partijām. Šogad gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kuru politiskās komunikācijas kampaņas jau sākušās, arī mediji pievērš uzmanību partiju kandidātiem un idejām. Kritisks skats uz politikas atspoguļojumu palīdz saprast vēlēšanu laika profesionālās ētikas dilemmas.

Spēle par uzvaru vai skriešanās sacensības?

Politiskā žurnālistika mediju satura pētījumos salīdzināta ar sporta jomu. Tā ir kā stratēģiska spēle, arī sacensība, tādēļ bieži izmantots termins ir zirgu skriešanās sacensību žurnālistika (horse-race journalism).  Runājot par politisko spēli,  domāts saturs,  kad politiskie notikumi medijos raksturoti, izmantojot sporta spēļu principu, vērtējot un skaitot simboliskos punktus, analizējot, kurš uzvar vai zaudē vēlēšanās un cīņā par sabiedrisko domu.

Vēlēšanu kā sacensību atspoguļojums ietver sabiedriskās domas analīzi, izmantojot aptaujas, skaidrojot cilvēku viedokļus ielu intervijās jeb piedāvājot vox populi.

Daļa no vēlēšanu satura ietver arī prognozes par vēlēšanu rezultātiem vai potenciālās koalīcijas veidošanas scenārijiem. Nereti dinamisko politisko procesu aprakstos tiek izmantota konfliktu, kara vai sporta atspoguļojumam raksturīga valoda (Gonçalves, Pereira,Torres da Silva, 2022).

Sacensību elementu izmantošana politiskajā žurnālistikā spilgtāk izceļ politisko spēku atšķirības, savukārt konflikta un spēkošanās atainošana pievērš lielāku auditorijas uzmanību.  Izmantojot sacensības pieeju, žurnālisti var mudināt auditoriju aizdomāties par savu politisko piederību un izvēlēties, kurā spēles pusē nostāties,  kuru komandu atbalstīt. Tomēr šāds atainojums nereti degradē izpratni par politikas procesu, veicinot vēlētāju emocionālu polarizāciju (Gonçalves, Pereira &Torres da Silva, 2022).

Zirgu skriešanās sacensību tipa politikas žurnālistika  galvenokārt koncentrējas uz aptauju rezultātiem kā dalībnieku iegūtajiem punktiem un vienkāršotiem vēstījumiem, nevis nodarbojas ar padziļinātu politisko ideju analīzi (Matthews et al., 2012).

Šāda politiskās žurnālistikas kritika parasti sastopas ar mediju pretsparu, ka iedzīvotāji medijos nevēlas redzēt nefiltrētus politiķu tekstus.

Tā vietā komerciālu mediju vidē auditorija vēlas, lai žurnālisti prezentē politiskās elites pārstāvju konfliktus. Augsta līmeņa politiķu publiskās pretrunas ir izklaidējošas, tajās ir spriedzes elementi, kas dod iespēju žurnālistiem auditorijas acu priekšā vadīt  politiskās drāmas.

Tajā pašā laikā žurnālisti vēlas, lai politikai veltītajā saturā būtu redzama un dzirdama arī  "žurnālistikas balss", kas ietver gan prasmi atrast slēptu informāciju, analītisku skatu un iepazīstināšanu ar politiķu personībām (Matthews et al., 2012). Zirgu skriešanās sacensību žurnālistikā plaši tiek diskutēts par iedzīvotāju aptauju un tajās noskaidroto partiju reitingu ietekmi.

Politisko reitingu vara

Pētnieki secinājuši, ka mediji bieži izmanto vēlētāju aptaujas, jo tās ļauj žurnālistiem pašiem interpretēt vēlēšanu procesus. Mediji reitingus izmanto, lai, sekojot politiskā procesa izmaiņām, veidotu savu dienas kārtību, un informētu vēlētājus par sabiedriskās domas tendencēm.

Šajā ziņā žurnālistu un pilsoņu intereses sakrīt – arī auditorijai ir interesanti sekot reitingu izmaiņām. Salīdzinot aptauju publikācijas ar citām vēlēšanu laika mediju aktivitātēm, pētījumos konstatēts, ka reitingu publikācijās trūkst skaidrojošā satura, kas palīdzētu novērtēt partiju darbības un reitingu izmaiņu kopsakarības (Matthews et al., 2012). Otra svarīga aptauju rezultātu iezīme ir fakts, ka reitingi tiek dažādi uztverti redakciju skatījumā un no vēlētāju viedokļa. 

Aptauju rezultāti, kas parāda "lielu" atšķirību starp kandidātiem un tiek raksturoti kā nozīmīgi, parasti piesaista arī vēlētāju interesi par vēlēšanu rezultātiem.

Savukārt rezultāti, kas demonstrē ciešu sacensību (neck-and-neck race) jeb kandidātu reitingu nelielo atšķirību, tiek uztverti kā mazāk interesanti jeb neitrāli, jo tie pārliecinoši neatklāj iespējamo vēlēšanu uzvarētāju. Pētījumos secināts, ka vairāk uzmanības tiks pievērsts tiem kandidātiem, starp kuriem ir lielāka atšķirība, jo šāda informācija piesaista auditoriju.

Vai sabiedrībai ir svarīgs sabiedrības viedoklis?

Vai politikas atspoguļojums ir objektīvs? Tas ir visvairāk pētītais politiskās žurnālistikas jautājums. Ja ziņu piedāvājums netiek uzskatīts par godīgu un līdzsvarotu, tas grauj cerības attiecībā par vēlēšanu godīgumu un demokrātisko atbildību (Cushion, Thomas, 2019). Daļa pētījumu skaidro vox populi jeb tautas balss nozīmi vēlēšanu laikā (Cushion, 2018). Rezultāti rāda, ka, salīdzinot zinātniskus avotus ar rezultātiem, kas iegūti ar tautas balss uzklausīšanas metodi, ielu interviju materiāls vērtējams ļoti kritiski. Informācija par vēlētāju noskaņojumu, kas iegūta vietās, kur pulcējas dažādu sabiedrības grupu pārstāvji (piemēram, parkos, pasākumos), var radīt neobjektivitāti, īpaši gadījumos, ja izcelti tikai atsevišķi viedokļi.

Ar žurnālistikai raksturīgām metodēm iegūtie un apkopotie sabiedrības pārstāvju viedokļi par politiķiem un partijām parasti ietver vairāk emociju, tie ir individualizēti, nejaušos gadījumos un pieredzē balstīti. Tāpēc redakciju veidotā sabiedriskās domas konstrukcija, lai gan interesanta un ilustratīva, varētu nesakrist ar sistemātiskiem datiem, piemēram, vēlētāju aptaujām. Tās daudz precīzāk palīdz orientēties situācijās, kad nepieciešams atspoguļot sabiedrības vēlmes, ideoloģijas  un sniegt reprezentatīvu priekšstatu par sabiedrisko domu.

Analizējot datus ilgākā laika posmā, konstatēts, ka, piemēram, kopš 2010. gada Lielbritānijas sabiedrības attieksmes pētījumi konsekventi pierāda, ka lielāks cilvēku skaits atbalsta kreisos politiskos spēkus, nevis labējo politiku.

Tomēr šie pierādījumos balstītie rezultāti neatbilda tam, kā žurnālisti raksturoja sabiedrības nostāju vēlēšanu laikā (British social attitudes survey, 2017). Tāpēc mediju pētnieki vēlēšanu laikā aicina paļauties uz zinātniskiem datiem un ekspertu liecībām (Cushion, 2018).

Minētais piemērs raksturo bažas par mediju ietekmi uz vēlētāju izvēli, ja tie  galvenokārt seko partiju reitingiem. Pētījumi rāda, ka pastāv saistība starp reitingu atspoguļošanu un vēlētāju uzvedību. Tomēr partiju reitingi nav vienīgie, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu,  līdztekus nozīmīgs ir vēlēšanu kampaņas atspoguļojums, vēlētāja pieredze un zināšanas par politiku (Matthews et al., 2012).

Momentuzņēmums, nevis prognoze

2023.gada nogalē Latvijas sabiedrisko elektronisko mediju ombuds saņēma iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt Latvijas sabiedrisko mediju vienotā portāla publikācijā "Partiju reitingi decembrī: "Jaunā Vienotība" piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki" pausto par novembra politisko reitingu neatspoguļošanu. Kā redzams iesniegumā, šāds LTV Ziņu dienesta redakcionālais lēmums iesniedzēja skatījumā tika novērtēts kā sabiedrības maldināšana.

Tomēr, vērtējot politisko reitingu publicēšanas praksi sabiedriskajos medijos citviet pasaulē, ir redzama līdzīga rīcība, proti, konkrētu aptaujas rezultātu publicēšanas nepieciešamība tiek vērtēta plašākā kontekstā.

Ne velti Īrijas sabiedrisko mediju organizācija ieteikumu, kā atainot sabiedriskās domas pētījumu datus, iekļāvusi žurnālistikas un satura vadlīnijās. Tās nosaka, ka sabiedriskās domas aptaujas var būt precīzas, bet tikpat labi arī kļūdainas. Lai izvairītos no jebkādu galīgu prognožu vai rezultātu vispārināšanas vai kļūdainas attiecināšanas uz aktuālo situāciju, medijam rūpīgi jāizvērtē jebkuras sabiedriskās domas aptaujas atspoguļojuma lietderīgums. Vadlīnijas nosaka, ka auditorija ir jābrīdina par ierobežojumiem, kas saistīti ar aptaujas norises laiku un vietu, aptaujas kļūdas robežu, specifiskām aptaujas metodoloģijas niansēm, kā arī jāskaidro notikumi, kas var ietekmēt sabiedrības viedokli aptaujas veikšanas brīdī.

Tas nozīmē, ka žurnālistiem regulāri jāuzlabo zināšanas sociālo zinātņu pētniecības rīkiem, metodēm un datiem.

Raidorganizācija BBC ir publicējusi vēlēšanu vadlīnijas 2023. gadam, ietverot ar vēlēšanām saistītās sabiedriskās domas aptauju atspoguļojuma problēmas. Galvenokārt uzsvērta auditorijas informēšana par šādiem aspektiem: aptauju rezultātu nozīme kā daļa no plašāka kampaņas stāsta; konteksta raksturojums, precīza un atbilstoša valoda. Žurnālistiem ieteikts izvērtēt aptaujas "dramatisko" rezultātu nozīmi, vērtējot to kā potenciālo ziņu. Vienlaikus redakcionālo lēmumu pieņemšanas procesā ieteikts rūpīgi novērtēt aptauju datu rosinātos pieņēmumus par sabiedrības uzskatiem.

Eiropas Raidorganizāciju savienības (The European Broadcasting Union (EBU) pētījumā par Eiropas sabiedrisko mediju vēlēšanu atspoguļošanas praksi un vadlīnijām apraksta, ka arī Šveicē ir prasība detalizēti aprakstīt aptaujas gaitu – medijam jāmin aptaujas veicējs, klients, aptaujas periods, aptaujas metode, aptaujāto cilvēku skaits, atsevišķu apgalvojumu kļūdas robeža un galveno jautājumu formulējums. Vadlīnijas precizē, ka sabiedriskās domas aptaujas vienmēr uzrāda momentuzņēmumu, nevis prognozi. Proti, aktuālais reitings sniedz informāciju par kaut ko īsu vai pārejošu. Tas ir kā mirkļa atspulgs.

Trauslā demokrātija izaicinājums žurnālistiem

Mūsdienu sarežģītajā un daudzveidīgajā mediju vidē vēlēšanu aktivitātes izpaužas arvien pieaugošā saturā dažādās platformās. Informācija par problēmām, kandidātiem un kampaņām tiek atspoguļota veidos, kas izaicina žurnālistikas profesionālās normas (Cushion, Jackson, 2019).

Lai gan aktuālās debates ir vērstas uz tehnoloģiskajiem sasniegumiem politiskajā komunikācijā un ar to saistīto sociālo mediju lomu vēlēšanu kampaņu laikā, tomēr pētījumi rāda, ka profesionāliem žurnālistiem ir ilgstoša ietekme uz ziņu tematu izvēli un to rāmēšanu jeb nozīmes piešķiršanu konkrētiem notikumiem, cilvēkiem, procesiem. Vienkāršāk sakot, tam, kā žurnālisti ziņo par vēlēšanām, joprojām ir liela nozīme, neskatoties uz to, ka politiskās partijas un kandidāti dažkārt kā primāro saziņas vietni un ideju izplatīšanas kanālu izmanto sociālos medijos, veidojot arvien daudzveidīgākās un neparedzamākas vēlēšanu kampaņas, arī izmantojot mākslīgā intelekta rīkus. Šī prakse rada jaunus pienākumus un jaunas tēmas žurnālistiem, jo sabiedrībai ir svarīgi saprast, kādas politiskās komunikācijas tehnikas tiek izmantotas priekšvēlēšanu kampaņās sociālās tīklošanās vietnēs.

Eiropas Raidorganizāciju savienība (EBU) uzsver, ka vēlēšanu atspoguļojums medijiem ir izaicinājums, īpaši trauslās demokrātijās. Arī EBU vēlēšanas raksturo, izmantojot sporta leksiku – sacensības par vēlētāju balsīm var saturēt ekstrēmus viedokļus, agresīvu un aizskarošu valodu, nereālus solījumus. Tiek atgādināts par teiktā atspoguļojuma praksi – politiķu paziņojumus un spilgtos izteicienus publicēt precīzi, pievienojot kontekstu.

Vēlēšanas mediju profesionāļiem ir vērtīga iespēja vēlreiz parādīt savu lomu demokrātisko procesu veicināšanā un aizsardzībā.


Atsauces:

Cushion, S. (2018). Using public opinion to serve journalistic narratives: Rethinking vox pops and live two-way reporting in five UK election campaigns (2009–2017). European Journal of Communication, Vol. 33(6) 639–656, DOI: 10.1177/0267323118793779
Cushion, S., & Jackson, D. (2019). Introduction to special issue about election reporting: Why journalism (still) matters. Journalism, 20(8), pp. 985-993. Lasīt šeit.
Cushion, S., & Thomas, R. (2019). From quantitative precision to qualitative judgements: Professional perspectives about the impartiality of television news during the 2015 UK General Election. Journalism, 20(3), 392-409. Lasīt šeit
Gonçalves, J., Pereira, S., & Torres da Silva, M. (2022). How to report on elections? The effects of game, issue and negative coverage on reader engagement and incivility. Journalism, 23(6), 1266-1284. Lasīt šeit
Matthews, J., Pickup, Mark & Cutler, F. (2012). The Mediated Horse Race: Campaign Polls and Poll Reporting. Canadian Journal of Political Science, 45, 261-287. 10.1017/S0008423912000327.