Lai izceltu izcilu un augstiem profesionālās ētikas standartiem atbilstošu sabiedrisko mediju žurnālistikas sniegumu, piektdien, 22. septembrī, konferencē “Latvijas sabiedriskie mediji un sabiedrība 2023: ieklausīties, ieraudzīt, izprast” pirmo reizi pasniegtas sabiedrisko mediju ombuda Latvijas sabiedrisko mediju profesionālās ētikas balvas. Tai nominēti astoņi darbi un autori, kuros žurnālistiem nācies risināt profesionālās ētikas dilemmas, atspoguļojot pretrunīgas un sarežģītas problēmas.
Sākot ar šo gadu, sabiedrisko mediju ombuda profesionālās ētikas balvas pasniegšana tika aizsākta kā ikgadēja tradīcija. Turpmāk tā tiks piešķirta par īpaši sarežģītu tēmu, problēmu un notikumu atspoguļojumu Latvijas sabiedriskajos medijos, kad darba procesā prasmīgi risinātas profesionālās ētikas dilemmas. Balva simbolizē žurnālistu profesionālās ētikas izcilību.
Balvas mērķis ir veicināt sabiedrības un mediju profesionāļu izpratni par profesionālo ētiku un tās nozīmi augstas kvalitātes žurnālistikas attīstībā, reizi gadā izceļot izcilu, augstiem profesionālās ētikas standartiem atbilstošu žurnālistikas sniegumu Latvijas sabiedrisko mediju darbībā.
Latvijas sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne: “Žurnālisti ar profesionālās ētikas dilemmām sastopas ik uz soļa, bet sarežģītas, pretrunīgi vērtētas tēmas un problēmas, kas skar cilvēku identitāti, veselību, traumatisku pieredzi, ir pašas grūtākās. Mediju profesionāļi daudz biežāk spēj atbildīgi izstāstīt nozīmīgus stāstus, nekā pieļauj kļūdas vai ētikas pārkāpumus. Ir būtiski viņu izcilākos sasniegumus novērtēt un sumināt!”
No “Latvijas Radio” balvu saņēma:
- Baiba Runce ar raidījumiem “Atvērtie faili” par adoptētu puiku, no kura māte centās tikt vaļā ar mahināciju palīdzību.
No “Latvijas Televīzija” balvu saņēma:
- Ina Strazdiņa, Gints Amoliņš, Aigars Kovaļevskis, Ingus Graudiņš par sižetiem un filmām no Ukrainas.
Komanda saņēma arī augstāko vērtējumu auditorijas balsojumā.
No Latvijas sabiedrisko mediju platformas LSM.lv balvu saņēma:
- Aļona Borisova ar dokumentālo filmu “Sieviete un karš”.
Latvijas sabiedrisko mediju ombuda profesionālās ētikas balvas autors ir tēlnieks Sandis Aispurs. Nominantus balvai izvirza Latvijas sabiedrisko mediju ombuds un sabiedrisko mediju galvenās redaktores. Tos vērtē sabiedrisko mediju ombuda izveidota Balvas piešķiršanas komisija, kurā bez ombuda ir arī pārstāvji no medijiem, gan akadēmiskās vides, kā arī mediju profesionālajām organizācijām.
Viena no žūrijas komisijas pārstāvēm, Latvijas Universitātes emeritētā profesore, filozofijas zinātņu doktore Skaidrīte Lasmane par iedibināto profesionālās ētikas balvu:
“Pateicība medijsargam Andai Rožukalnei par tik nozīmīgu iedibinājumu – profesionālās ētikas balvu žurnālistiem. Pateicība pirmajiem skaistās balvas nominantiem un pirmajiem tās saņēmējiem. Gribas cerēt, ka vērtīgais jaundibinājums dzīvos ilgi, aktualizēs un paplašinās morāles klātbūtni žurnālistu vārdu krājumā, domāšanā un ikdienas darbos.
Jāatgādina, ka profesionālā ētika neattiecas tikai uz esošās morāles/ tikumības deskripciju vai tikai uz sūdzību un pārkāpumu novēršanu. Tā nav ierobežojama vadlīnijās un racionālos kodeksos. Ētika ir uzruna. Tā ir taisnīguma, godīguma, drosmes, iejūtības un citu rīcības motīvu stimuls, to motīvu, kas virza izcilībai, apbrīnam, paraugam -- visam, ko ietver kvalitatīvas žurnālistikas mērķis.
Konferences rīta cēlienā, iespējams, politiķu klātbūtnes rosinājumā, dominēja finanšu resursa diskurss. Taču ne jau tikai finanses nodrošina kvalitatīvu žurnālistiku. Ir citi resursi, piemēram, laba izglītība vai gudra redakcionālā politika. Arī ētika ir praksē pārbaudīts resurss. Daži piemēri apgalvojuma pamatojumam.
Pirmkārt, atbildīgums, patiesums veicina uzticēšanos, tādējādi saglabājot esošo un vairojot jaunu auditoriju. Pašsaprotami, ka uzticēšanās meliem, viltīgai propagandai nav gudrākā izvēle, kaut arī bīstami pastāv. Pamatota uzticēšanās diez vai ir atkarīga no finansēm, bet no medija un žurnālista ētikas -- no taisnīguma, iejūtības, pilsoniskas drosmes gan.
Otrkārt, ētikas zināšanas un izjūta ir neaizstājams sarežģīta gadījuma analīzes palīgs žurnālistikā. Taisnīga morāla diagnoze ir vārda brīvības tiesību spilgts liecinājums. Īpaši tas attiecas uz politisko komunikāciju. Var dažreiz pastāvēt šaubas, vai publiska atklātība var atturēt politiskos līderus no tādu lietu darīšanas, ko nevajadzētu darīt, taču nav šaubu, ka krāpšanas, melu un citu nelietību drosmīga atklāšana nodrošina publisku negodu un dažkārt arī politiskas karjeras beigas. Morāla diagnoze var atvieglot ne tikai atsevišķu politiķu, bet arī partiju izvēli, izskaidrojot, kā saprast partijas maģisko saikni ar cietumnieku un apsūdzētu “saimnieku”, kad pat mūžīgais attaisnojums -- nevainīguma prezumpcija vairs neder.
Treškārt, ētika atmodina kritisku pašrefleksiju, kas neaizstājama sevis uzlabošanā. Nav no vieglākajām lietām sekošana Delfu tempļa uzrakstam “Pazīsti pats sevi” vai līdzīgam Sokrata aicinājumam, taču jaundibinātās ētikas balvas saņemšana diezin vai bez tās būtu iespējama.”