Sandra Sprudzāne, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente, SEPLP eksperte
Žurnālista uzdevums ir vēstīt par personām, tomēr, kā to darīt, nepieļaujot neatbilstošu privātu datu izmantošanu, ir sarežģīts jautājums, jo katrai no personām ir sava attieksme un gaidas attiecībā uz privātumu. Viens no draudiem - digitalizācija. Tā paredz papildu un specifisku ētikas jautājumu risināšanu, kā arī papildu vadlīniju izstrādi kvalitatīvas mediju darbības nodrošināšanai. Te daži ieteikumi privātuma ievērošanai kā tradicionālajā, tā digitālajā mediju vidē.
Ieteikumi
- Cieņa pret personu. Šis ētikas princips paredz, ka pret personām jāizturas ar cieņu, ievērojot viņu intereses, attiecības un emocijas, saprātīgos mērķus un privātumu.
- Mazināt potenciālo kaitējumu. Šis ir tilitārais princips, kas uzliek pienākumu izvairīties no nepamatota kaitējuma nodarīšanas. Utilitārais princips nosaka, ka ieguvumi tiek maksimāli palielināti un kaitējums jāsamazina. Utilitārā principa piemērošana sākas ar potenciālā kaitējuma (nelaimes un sāpju izteiksmē) un sagaidāmo ieguvumu (laimes, baudas un sāpju neesamības izteiksmē) identificēšanu no konkrētas darbības visiem ieinteresētajiem. Nākamais solis ir objektīvs kaitējuma un ieguvumu salīdzinājums.
- Piekrišana par personiskās informācijas publicēšanu. Personisko informāciju nevajadzētu publiskot bez attiecīgās personas piekrišanas. Piekrišana ir svarīgs elements, lai noteiktu vai privātās dzīves detaļas publicēšana aizskar tiesības uz privāto dzīvi.
- Sabiedrības intereses. Žurnālisti parasti var publicēt personisku informāciju, ja tai ir lielāka vērtība, un tā tiks izmantota, lai apspriestu sabiedrības interesēm aktuālu jautājumu (publicētajai personiskajai informācijai vajadzētu kalpot kādam svarīgam mērķim). Pētnieki ir vienisprātis, ka parastie cilvēki (ordinary people) ir pelnījuši lielāku uzmanību nekā slavenības, lai gan pastāv ievērojamas akcentu atšķirības to atspoguļojumā.
- Privātā dzīve. Publisku personu ģimenes locekļi, radinieki un draugi, kas nav publiskas personām ir augstāka privātuma pakāpe, lai gan ir gadījumi, kad žurnālisti drīkst par tiem vēstīt. Tiesības uz privātumu ietver ne tikai tiesības uz faktisko fizisko teritoriju, bet arī mierīgu un atbilstošu šīs teritorijas izmantošanu. Personas mājas adrese ir personas dati; tāpēc tā ir aizsargāta un žurnālistiem nevajadzētu to darīt pieejamu sabiedrībai.
- Fiziskā un morālā integritāte. Žurnālistiem īpaša uzmanība jāpievērš medicīniskajai informācijai. Ir svarīgi ne tikai ievērot pacienta privātuma sajūtu, bet arī saglabāt personas uzticību medicīnas profesijai un veselības aprūpes pakalpojumiem. Pretējā gadījumā ietekme varētu būt tik negatīva, ka tiem, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība var vilcināties atklāt šādu informāciju, lai saņemtu atbilstošu ārstēšanu. Žurnālisti var sniegt informāciju par politiķu veselības stāvokli, kas varētu liegt viņiem pildīt savus pienākumus, taču tā pati brīvība neattiecas uz bezjēdzīgām tenkām, piemēram, par viņu laulības dzīvi.
- Tiesības uz attēlu. Cilvēka izskats un tēls ir viena no galvenajām viņa personības īpašībām, jo tas atklāj personas unikālās īpašības un atšķir personu no citiem. Tā ir būtiska personīgās attīstības sastāvdaļa, un ikvienam ir tiesības kontrolēt sava attēla izmantošanu. Fotogrāfijas publicēšana kopumā nozīmē būtisku iejaukšanos tiesībās uz privātumu nekā vienkārša personas vārda paziņošana. Personām ir tiesības atteikties no sava attēla publicēšanas un iebilst pret to saglabāšanu un reproducēšanu, ko veic cita persona. Žurnālistiem būtu jāsaņem attiecīgās personas piekrišana par attēla publiskošanu. Attēlu uzņemšana bez iesaistīto personu piekrišanas vai slepeni un to publicēšana tiek uzskatīta par tiesības uz privātumu pārkāpšanu, ja vien netiek uzskatīts, ka šāda informācija ir noderīga sabiedrības interesēm.
- Žurnālistiem vajadzētu izvairīties no publisko personu bērnu attēlu publicēšanas, ja šāda informācija nav aktuāla sabiedriskajam labumam.
- Žurnālistam jābūt iejūtīgam publicējot informāciju par cilvēkiem, kurus skārusi kāda traģēdija.
- Kriminālziņas. Sabiedrībai ir likumīgas intereses būt informētai par noziegumiem, izmeklēšanas tiesvedību un tiesas proceiem. Lai gan kriminālziņu mērķis ir informēt sabiedrību, žurnālistam jāizvairās no nepamatotu un nepārbaudītu apsūdzību atspoguļošana. Nav jānorāda persona kā vainīga, kamēr nav pieņemts notiesājošs spriedums. Ir skaidri jānošķir aizdomas un pārliecība. Labas prakses ietvaros mediji varētu norādīt, vai persona ir atzinusi savu vainu vai nē, ņemot vērā, ka vainas atzīšana neuzrāda to kā pierādītu vainu.
_____________________________________
Izmantotā literatūra:
Gauthier, Candace Cummins, 'Understanding and Respecting Privacy', in Christopher Meyers (ed. 2010), Journalism Ethics: A Philosophical Approach, PRAC PROF ETHIC (New York, 2010; online edn, Oxford Academic, 1 May 2010), https://doi.org/10.1093/acprof:oso/9780195370805.003.0015, accessed 22 Nov. 2023.
Council of Europe (October, 2018). Guidelines on Safeguarding Privacy in the Media. Pieejams: https://rm.coe.int/prems-guidelines-on-safeguarding-privacy-in-the-media-2018-/168090289b
Krüger, F. (2021). The Ethics of Privacy and the public interest. From principle to application. In Price, L.T., Sanders, K., & Wyatt, W.N. (Eds.). (2021). The Routledge Companion to Journalism Ethics (1st ed.). Routledge. https://doi.org/10.4324/9780429262708