Ziņu bota veidots saturs mūsu jaunumu lentēs ir ikdiena, jo mākslīgā intelekta (MI) rīki un profesionāli žurnālisti vai redaktori strādā līdzās gandrīz kā parasti kolēģi. Daudzi mediji veido un testē jaunas MI izmantošanas iespējas, uzdodot jautājumus ne vien par programmētāju, bet arī par žurnālistikas ētiku. Kas par to jāzina auditorijai?

Roboti nāk! Tiešām!

"Robotu reportieri nāk nozagt jūsu darbu" – šādu tekstu, pildot uzdevumu tabloīda stilā izveidot ziņu par MI ietekmi uz žurnālistiku, radīja mākslīgā intelekta rīks, ironizē žurnālists Bārts Hermans (Burt Herman) (2023). Patiesība var izrādīties pretēja – žurnālistu darbs sabiedrībai kļūs vēl nozīmīgāks, jo žurnālistu uzdevums būs noteikt MI radītā satura ētikas standartus.

Mākslīgā intelekta rīku izmantošana medijos raisīja dažādas pozitīvas nākotnes cerības – tie palīdzēs žurnālistikai būt gudrākai, precīzākai, atbrīvos no darbietilpīgiem rutīnas uzdevumiem.

Vai tā noticis? MI rīki medijos palīdz tulkot, transkribēt, piemeklēt attēlus, pielāgot saturu multimediālai videi, radīt ilustrācijas, sistematizēt un analizēt nepieciešamo informāciju un darīt daudz ko citu. Daudzās valstīs šie procesi tiek pētīti un notiek aktīva domu apmaiņa par šo tēmu. Vai no tā ir iespējams un vajadzētu kaut ko mācīties?

Arī MI kļūdās

Diskusiju par mākslīgā intelekta iespējām žurnālistikā jau sen nomainījusi prakse, kas liek apsvērt, kādas profesionālās ētikas dilemmas radīs MI rīku izmantošana.

Līdzās rutīnas darbu aizvietošanai, dažādu datu apkopošanai un publicēšanai mākslīgā intelekta rīki tiek izmantoti faktu pārbaudei un kārtošanai, statistikas datu prezentācijai, sporta ziņu, biznesa datu un akciju tirgus informācijas sagatavošanai, dezinformācijas noteikšanai. Tomēr lielākā daļa no autoriem prieku par MI spējām atšķaida ar atziņu, ka MI nekad neaizvietos cilvēku (Sterne, 2022, December).

Galvenie jautājumi, ko rada MI izmantošana mediju satura veidošanā, attiecas uz žurnālistikas būtību – precīzi atspoguļot un novērtēt faktus, izmantot atbilstošus informācijas avotus, tos pārbaudīt, pastāvīgi rūpējoties par patiesības noskaidrošanu.

Pēc pirmajiem MI testiem, kad tehnoloģiju veidoti rīki ne vien apkopoja, sistematizēja informāciju, bet sāka patstāvīgi radīt saturu pēc tiem uzdotajiem modeļiem, nācās atzīt, ka "tāpat kā cilvēks, arī MI pieļauj kļūdas", raksta tehnoloģiju medija CNET galvenā redaktore Konija Guglielmo (Connie Guglielmo) (2023, January 25). Viņas veidotajā medijā tika testēts MI izmantojums finanšu informācijas satura veidošanā. Tas notika šādi: tika radītas rakstu vadlīnijas, MI tos izveidoja, pēc tam rakstus rediģēja redakcijas darbinieki.

Bet redaktores uzmanību pievērsa sūdzības par kļūdām, un tika veikts pilns šo rakstu audits. Konstatējot, ka nelielā skaitā no MI veidotā satura bija nepieciešami nozīmīgi labojumi, bet daudzos rakstos bija nelielas kļūdas (piemēram, neprecīzi uzņēmumu nosaukumi vai skaitļi), Guglielmo pieņēma lēmumu uz laiku apturēt MI izmantošanu. Pārbaudot MI veidoto tekstu kvalitāti, redaktori pamanīja, ka MI nereti izmanto arī neprecīzu un neatbilstošu valodu.

Pašlaik CNET darbinieki ir labojuši MI kļūdas un rakstiem pievienota informācija par to, kādi labojumi veikti. Medijs mainījis arī rakstu autoru norādīšanas principus – tagad autors ir vieglāk ieraugāms un ar MI palīdzību veidotiem rakstiem pievienota informācija par mākslīgā intelekta izmantojumu. CNET uzlabo savu MI rīku un apņēmies atsākt tā izmantošanu, kad pārliecināsies, ka tas noderīgs gan cilvēku, gan MI kļūdu labošanai.

Jaunie "kolēģi" –  Heliogrāfs, Buzzbots, Kiborgs un citi

2022. gada beigās gandrīz trešā daļa (28%) no Reuters Institute (Newman, 2023, January, 10) aptaujātajiem dažādu valstu mediju organizāciju pārstāvjiem informēja, ka regulāri izmanto MI, bet 35% informēja, ka sākuši eksperimentus ar tā ieviešanu.

Latvijas žurnālistu pētījumā (RSU/SKDS, 2021, N=486) tikai daži respondenti atzina, ka viņu pārstāvētais medijs izmanto "automatizētu" vai "robotu" žurnālistiku, ar kuras palīdzību datorprogramma datus automātiski pārvērš ziņu tekstos. Latvijas medijos nedaudz biežāk (6%) tehnoloģijas palīdz veidot personalizētu ziņu piedāvājumu.

Forbes savu satura menedžmenta rīku Bertie sāka izmantot jau pirms vairākiem gadiem (Dans, 2019, February 6). Aptuveni šajā pašā laikā tika testēts ziņu aģentūras Blumberg MI rīks Cyborg, The Washington Post MI rīku Heliograf izmēģināja, lai pēc žurnālistu sagatavotiem vēstījumu paraugiem atspoguļotu Rio olimpiskās spēles un vēlāk vēlēšanas (Keohane, 2023, February 6). Vēlēšanu informācijas apkopošanā un strukturēšanā MI bija ļoti noderīgs, jo atbrīvoja žurnālistus no garām nogurdinoša manuālā darba stundām. Šis rīks var arī brīdināt redaktorus, ja pierastajā informācijas klāstā parādās neparedzētas izmaiņas, kurām jāpievērš uzmanība. Tā darbības pamatu veidoja žurnālistu uzrakstītu frāžu un vērtējumu kopums, ko rīks kārtoja atbilstoši katra politiskā spēka rezultātiem vēlēšanās.

Tagad lielo mediju organizāciju izmantoto "MI darbinieku" saraksts ir ļoti garš, un to pienākumu apjoms kļūst arvien lielāks. Ziņu aģentūras Reuters MI rīks News Tracer palīdz atšķirt ticamu un nozīmīgu informāciju sociālās tīklošanās vietnē X (Twitter), Wibbitz veido īsus video USA Today, BuzzBot meklē ziņu avotus, un vēl un vēl. "Šo informāciju ir sagatavojis cilvēks," tā savu rakstu par MI rīkiem medijos noslēdz Wired autors Džo Keohane (Joe Keohane).

Ko saka žurnālisti?

Vēl viena "rakstāmmašīna", jauns tehnoloģiskās modernizācijas rīks, kas palīdz un atvieglo darba veikšanu, bet "mēs to kontrolējam", šādi liela daļa pieredzējušo Somijas mediju darbinieku raksturo MI lomu Helsinku universitātes pētnieka Henrika Raidenfelta (Henrik Rydenfelt) pētījumā (2021). Viņš konstatējis trīs pieejas MI ietekmes uz redakcijas darbu uztverē. Vienā no tām mākslīgā intelekta izmantošana tiek uzskatīta par palīgrīku, kad MI ietekme uz saturu netiek uzskatīta par  nozīmīgu. Šī pieeja raksturo situāciju, kad žurnālistiem jāpieliek papildu pūles un darbs, lai izveidotu MI izmantošanai vajadzīgo algoritmu, un vēlāk pilnībā jāuzņemas atbildība par saturu.

Šis uzskats ir saistīts ar otru, visbiežāk pētījumā konstatēto: žurnālists kontrolē automatizētos procesus un algoritmu ietekmi, ja arī ierīcēm uzticēti uzdevumi, kurus agrāk veica cilvēki. Tomēr MI rīki netiek uzskatīti par autonomiem arī gadījumos, ja tie, piemēram, pilnībā apkopo vēlēšanu rezultātus, jo cilvēks tos pārbauda un apstrādā MI radīto saturu. Neviens no pētījuma dalībniekiem neuzskatīja, ka MI rīku pārziņā jānodod lēmumu pieņemšana, neviens tos neraksturoja kā ētiski atbildīgus.

Lēmumu pieņemšanai jāpaliek cilvēku rokās, uzskata pētījuma dalībnieki. MI var sniegt dažas atbildes uz jautājumiem vai pat skaidrot savas izvēles, bet nevar uzņemties atbildību, domā Somijas mediju profesionāļi. Tikai daži no viņiem pieļāva iespēju, ka MI izmantojams, lai atklātu un risinātu profesionālās ētikas problēmas. Pat ja tiktu radīts "ētisks robots" un MI iemācītos, kas ir ētika, "mašīna nevar uzņemties ētisku atbildību", izklāstot pētījuma rezultātus, raksta H. Raidenfelts.

Trešā pieeja raksturo mediju profesionāļu pārliecību, ka cilvēks ir svarīgākais mediju satura veidošanas procesā un vienmēr žurnālistikā būs nepieciešama cilvēka iesaiste, tāpēc MI izmantojums tika analizēts, pretstatot tehnoloģisku rīku un cilvēka spējas. Žurnālisti uzsvēra, ka tieši cilvēks spēj saprast un radīt nozīmes, būtiskas žurnālistikā ir emocijas un empātija, spēja izprast plašāku kultūras kontekstu. Šajā pētījuma dalībnieku grupā tika uzsvērts, ka arī auditorija ir cilvēki, kas vēlas, lai ar viņiem runā cilvēki.

MI izmantojuma radītās profesionālās ētikas dilemmas

Nesenos piemēros pirmo iedvesmu par MI iespējām nomainījusi piesardzība un mēģinājumi atbildēt, kad "daudz MI ir par daudz" (Editor’s Note, Winter 2023). Daudzos medijos, kas izmēģinājuši, ka MI ne vien spēj apkopot un strukturēt informāciju, bet var radīt arī tekstus un, izmantojot īsu aprakstu, arī attēlus, ētikas diskusijās aktualizēti jautājumi par autortiesībām, piemēram, kad algoritms attēlu veidošanai izmanto citu autoru darbus bez viņu ziņas. MI testēšanas procesā konstatētas arī iespējamās problēmas ar paša žurnālista plaģiāta riskiem un neskaidrības par to, kas atbild par saturu.

Nākamās jautājumu par MI un medijiem sarakstā ir redakcijā strādājošo pienākumu un redakcijas darbā iesaistīto profesionāļu struktūras izmaiņas. Ja katrā darba procesa posmā piedalās MI, nākas pārskatīt kārtību, ko kurš dara un kādā secībā.

Kopumā pozitīvā pieredze, jo MI rīki spēj darīt arvien vairāk, rada cerības, ka žurnālistiem būs vairāk laika informācijas analīzei un sarežģītu tekstu veidošanai. Bet tas nemazina pamatotas bažas, ka mediju uzņēmumi ar MI palīdzību spēs ražot arvien vairāk lētu saturu un tā kvalitāte samazināsies.

Pašlaik mediju un žurnālistikas ētikas kontekstā tiek meklēti labākie veidi, kā MI var palīdzēt uzlabot satura kvalitāti un kā nezaudēt auditorijas uzticību, ja saturu rada automatizētas iekārtas. Viens no risinājumiem ir būt atklātiem un precīzi informēt auditoriju par MI ietekmi.

Visticamāk, līdzīgi kā pirms vairāk nekā desmit gadiem žurnālistikas profesionālās ētikas kodeksus papildināja normas, kas attiecas uz sociālās saziņas vietnēm, uz daudzu mediju vadītāju galda nonāks jautājumi par MI un profesionālo ētiku. Tāpēc jau tagad daļa no diskusijām par MI un mediju ētiku beidzas ar apņemšanos, ka "mums ir jāmeklē atbildes uz grūtiem jautājumiem".