Gatavojoties likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” (199/Lp14) izskatīšanai otrajā un galīgajā lasījumā Saeimā 30. martā un pirms tam atbildīgajā komisijā, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir iepazinusies ar otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem un pauž viedokli, ka šobrīd atbalsta tikai priekšlikumus, kas skar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu apvienošanu no 2024. gada janvāra.
Pēc iepazīšanās ar iesniegtajiem priekšlikumiem un uzklausot sabiedrisko mediju viedokli, Padome nosūtījusi vēstuli Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, norādot, ka Padome ir saskaņojusi ar Saeimas Juridisko biroju un Kultūras ministriju kultūras ministra Naura Puntuļa iesniegto 3. priekšlikumu par grozījumiem likumprojekta pārejas noteikumos, pilnveidojot regulējumu, lai Padome varētu organizēt apvienotā sabiedriskā medija valdes konkursu un veikt citas darbības, lai sagatavotos sabiedrisko mediju apvienošanai, kā arī lai paredzētu pārejas posmu starp likuma spēkā stāšanos un ieraksta komercreģistrā spēkā stāšanos.
Padome uzsver, ka Saeimā steidzamības kārtībā izskatāmā likumprojekta mērķis ir radīt priekšnoteikumus sabiedrisko mediju juridiskai apvienošanai 2024. gada janvārī. Neviens cits no iesniegtajiem priekšlikumiem ar Padomi kā neatkarīgu, pilntiesīgu un autonomu institūciju, kas atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, nav skaņots.
Respektējot likumdevēja tiesības sniegt priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā, Padome norāda, ka jebkuras izmaiņas, kas skar sabiedriskā pasūtījuma izpildi, būtu jāpieņem, neapdraudot sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību un tikai pēc rūpīgas analīzes par izmaiņu ietekmi uz sabiedrisko mediju auditoriju un sabiedriskā pasūtījuma izpildi.
Padomes ieskatā Kultūras ministrijas un deputātu rosinātās izmaiņas par valodu lietojumu sabiedriskā medija programmās un citi priekšlikumi, kas neskar valsts SIA “Latvijas Radio” un valsts SIA “Latvijas Televīzija” reorganizāciju, nav atbalstāmi un virzāmi steidzamības kārtībā. Šie priekšlikumu pēc būtības būtu skatāmi kontekstā ar mediju politiku attiecībā uz visu mediju nozari, un Padome apliecina gatavību aktīvi iesaistīties Kultūras ministrijas vadītajā darba grupā par jauno mediju politikas pamatnostādņu izstrādi.
Padome jau iepriekš informējusi, ka līdz ar Saeimā 2023. gada 16. martā pirmajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz apvienota sabiedriska medija izveidi no 2024 .gada janvāra, un 17. martā notikušo darba grupas vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei pirmo sēdi, darbs pie sabiedrisko mediju pārvaldības reformas ir iegājis noslēdzošajā fāzē.
Saskaņā ar sabiedrisko mediju pārvaldības likumu 2022. gadā SEPLP izstrādātā Koncepcija par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un Koncepcija par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu un to īstenošana ir sabiedrisko mediju pārvaldības reformas, kas uzsākta ar SEPLL pieņemšanu, noslēdzošais posms.
Reformas noslēdzošā posma mērķis ir izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kam ir nodrošināts neatkarīgs un prognozējams, Eiropas vidējam līmenim atbilstošs finansējums, lai augstā profesionālā kvalitāte un ar atbildīgumu sabiedrības priekšā īstenotu SEPLL definētos sabiedrisko mediju darbības pamatprincipus un mērķus.
Koncepcija par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību turpina ar SEPLL pieņemšanu sākto sabiedrisko mediju pārvaldības reformu, un, SEPLP ieskatā, tā ir skatāma ciešā kopsakarībā ar Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu.
Atbalsts sabiedrisko mediju apvienošanai un finansēšanas modeļa maiņai pausts arī “Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”, kuras 324. punkts paredz: “Atbalstīsim apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un tā finansēšanas modeli atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldīšanas likumam. Stiprināsim apvienotā plašsaziņas līdzekļa tehnoloģisko kapacitāti un veicināsim SEPLP kā kapitāla daļu turētājas un augstākās lēmējinstitūcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos darbību.”
Savukārt “Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” projekta publiski pieejamā versijā paredzēti attiecīgi pasākumi šī deklarācijas uzdevuma izpildei. Viens no tiem ir “atbilstoši Koncepcijas par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību detalizācijai, lai koncentrētu resursus sabiedriskā medija attīstībai, atbalstīt apvienota sabiedriskā medija izveidi un darbību, nodrošinot, ka Latvijā tiek attīstīts moderns sabiedriskais medijs, kas Latvijas sabiedrībai sniedz augsti kvalitatīvu saturu saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām prasībām”. Darbības rezultāts – līdz 2024. gada 31. martam ir atbalstīta apvienota sabiedriskā medija izveide un pabeigts apvienotā sabiedriskā medija uzņēmuma izveides juridiskais process.
Otrs pasākums paredz “izstrādāt un ieviest sabiedrisko mediju finansējuma modeli, kas nodrošina neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu finansējumu, piecu gadu laikā sasniedzot Eiropas vidējam līmenim līdzvērtīgu apjomu; stiprināt apvienota sabiedriskā medija tehnoloģisko un infrastruktūras kapacitāti, nodrošinot darbības nepārtrauktību un prognozējamu attīstību”. Darbības rezultāts – līdz 2024. gada 31. decembrim ieviests jauns sabiedriskā medija finansējuma modelis, palielinot sabiedriskajam medijam pieejamo finansēšanas apjomu un stiprinot Latvijas mediju vides ekosistēmu, kā arī nodrošināti sabiedriskā medija ikgadēji kapitālieguldījumi ne mazāk kā 10% no apgrozījuma, kas tiek investēti ilgtermiņa tehnoloģiskās attīstības programmas ietvaros.
Darbu gaita
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotie un 16. martā pirmajā lasījumā pieņemtie likuma grozījumi paredz valsts kapitālsabiedrību “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija” apvienošanu uzņēmumā “Latvijas Sabiedriskais medijs” no 2024.gada janvāra.
Prognozējot, ka SEPLL grozījumi stāsies spēkā aprīlī, SEPLP strādā pie detalizēta apvienošanas projekta plāna, lai nodrošinātu reorganizācijas procesa sagatavošanu un īstenošanu, tajā skaitā jaunā uzņēmuma valdes locekļu atlasi konkursa kārtībā.
Vienlaikus paredzēts arī darbs vairākās darba grupās, piesaistot ekspertus un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbiniekus, lai sagatavotu un īstenotu abu uzņēmumu apvienošanu saplūšanas veidā, nodrošinot darbības nepārtrauktību, tiesību un saistību pārņemšanu.
Pēc Sabiedrisko mediju juridiskas apvienošanas, sākot ar 2024. gadu tiks nodrošināta pakāpeniska sabiedrisko mediju atbalsta struktūru saplūšana, nodrošinot efektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu, savukārt līdz 2025. gadam jāpieņem apvienota sabiedriskā medija vidēja termiņa darbības stratēģija.
17. martā notika darba grupas vienota Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei pirmā sēde. Darba grupa tika izveidota, pamatojoties uz SEPLL pārejas noteikumu 8. punktu un 2023. gada 8. februāra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē nolemto.
Padomes vadītajā darba grupā deleģēti pārstāvji no SEPLP, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, Saeimas Juridiskā biroja, Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, biedrības “Latvijas pilsoniskā alianse”, biedrības “Neatkarīgo producentu asociācija”, biedrības “Latvijas Radošo savienību padome”.
Lai nodrošinātu darba grupas uzdevumu īstenošanu, pēc nepieciešamības tiks pieaicināti eksperti no Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Eiropas Raidorganizāciju apvienības, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts drošības dienesta, Konkurences padomes, Valsts kontroles, Latvijas Bankas, kā arī finanšu un mediju eksperti.
Darba grupas uzdevums ir atbilstoši SEPLL pārejas noteikumu 8. pantam - izstrādāt detalizētu piedāvājumu modelim un attiecīgus likuma grozījumus, lai nodrošinātu neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegtu Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu. Modelī jābūt skaidri noteiktam, kādi ir regulāri izvērtēšanas termiņi un nosacījumi izmaiņām, lai nodrošinātu, ka nenotiek pārkompensācija vai līdzekļu iztrūkums.
Modeļa izstrādē jāpamatojas uz SEPLP izstrādātās Koncepcijas par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu piedāvājumu un, balstoties sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu izstrādātajos piecu gadu attīstības plānos, jāaplēš pārejas perioda ilgums un pakāpenisks budžeta pieaugums līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunais modelis.
Padome, analizējot starptautisko pieredzi, un dažādus sabiedrisko mediju finansēšanas modeļus Eiropas valstīs, par piemērotāko sabiedrisko mediju finansējuma modeli uzskata sasaisti ar noteiktu nodokļu ieņēmumiem.
Darba grupas darbam jānoslēdzas ar ziņojuma un konkrētu priekšlikumu SEPLL grozījumiem iesniegšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai līdz Saeimas pavasara sesijas noslēgumam.
Reformas mērķis
Koncepcijas paredz, ka ilgtermiņā apvienota sabiedriska elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidei un darbībai ir jānodrošina satura daudzveidība, viedokļu dažādība, izcila kvalitāte, plašs auditorijas aptvērums, satura izplatības platformu dažādošana, demokrātiskās iekārtas, nacionālās kultūras un informatīvās telpas stiprināšana, efektīva valsts budžeta līdzekļu izmantošana un atbildīgums sabiedrības priekšā.
Iecerēto pārmaiņu mērķu izpilde būs novērtējama pēc rezultatīvajiem rādītājiem, kas noteikti dažādos plānošanas dokumentos, normatīvajos aktos un kas tiek mērīti, ar noteiktu regularitāti veicot sabiedriskā pasūtījuma izpildes sabiedriskā labuma testu un citus pētījumus.
SEPLP ieskatā, apvienojot sabiedriskos medijus un nodrošinot tiem atbilstošu finansējumu, tiks sasniegts būtisks sabiedriskais labums un dots impulss Latvijas mediju telpas attīstībai, kā arī tiks stiprināta demokrātija un veicināta labklājība. Īstenojot vienotu sabiedrisko pasūtījumu un vienotu digitālo un attīstības stratēģiju, tiks labāk nodrošināta lineārā satura pielāgošana digitālo platformu vajadzībām, būtiski palielinot auditorijas sasniedzamību. Vairāk resursu būs iespējams novirzīt jauniešu, pusaudžu un bērnu satura attīstībai un vienotas informatīvas telpas stiprināšanai, kā arī tiks nodrošināta ziņu un informatīvi analītiskā satura daudzveidības saglabāšana atbilstoši sabiedriskā medija misijai.
SEPLL 2. pants skaidri definē, ka “sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem”. Tāpat likuma 3. pants definē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības 17 pamatprincipus.
Šo principu pilnvērtīgu īstenošanu, ar sabiedrisko mediju radīto saturu pa dažādiem izplatības kanāliem, sasniedzot maksimāli iespējamo auditoriju Latvijā un diasporā, SEPLP ieskatā, vislabāk varētu veikt apvienots sabiedriskais medijs, kam nodrošināts neatkarīgs, atbilstošs un prognozējams finansējums Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgā apjomā.
SEPLP, skatot apvienota medija jautājumu kopsakarā ar SEPLL pārejas noteikumos noteikto uzdevumu izstrādāt apvienotā medija koncepciju un citiem normatīvajiem aktiem, uzskata, ka apvienots sabiedriskais medijs stiprinās kvalitatīva satura pozīcijas sadrumstalotajā un apzināti duļķotajā Latvijas informatīvajā telpā.
Apvienotā sabiedriskā medija stratēģiskam mērķim ir jābūt ne vien pēc iespējas saglabāt esošo auditoriju īpatsvaru lineārajās un digitālajās platformās, taču arī būtiski to pieaudzēt, izplatot saražoto saturu digitālajā vidē, tajā skaitā īpaši piesaistot jaunāka gadagājuma cilvēkus, kuri mediju saturu arvien vairāk patērē tikai digitālajās platformās.
Ar Padomes izstrādātajām koncepcijām var iepazīties šeit.