Piektdien, 17. maijā, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ārkārtas padomes sēdē nolēma noraidīt Padomes locekļa Jāņa Eglīša ierosinātos grozījumus Sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijās, kas saistīti ar Eiropas parlamenta vēlēšanu norises atspoguļošanu. Lēmums pieņemts, padomes vairākumam, proti, padomes locekļiem Jānim Siksnim un Sanitai Uplejai-Jegermanei, balsojot “pret”.
Minētā SEPLP ārkārtas sēde notika, jo ceturtdien, 2024. gada 16. maija pēcpusdienā plkst. 15.27 SEPLP e-pastā tika saņemts Padomes locekļa Jāņa Eglīša iesniegums sasaukt SEPLP ārkārtas sēdi ar mērķi veikt grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijās 2023.-2025. gadam un uzdevumos plāna sagatavošanai 2024. gadam (apstiprinātas ar SEPLP 29.09.2023. lēmumu Nr. 39/1-1).
Padomes locekļa J.Eglīša ierosinātie grozījumi paredzēja 2023. gada 29. septembrī pieņemtā dokumenta V sadaļu “2024. gada prioritātes un uzdevumi plāna sagatavošanai un jaunas auditorijas sasniegšanai” papildināt ar jaunu uzdevumu – “Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises nodrošināšana, ievērojot priekšnosacījumu, ka, organizējot priekšvēlēšanu debates ar kandidātu piedalīšanos, tās jānodrošina valsts un/ vai Eiropas Savienības oficiālajā valodā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot tulkojumu”.
Jānis Siksnis un Sanita Upleja-Jegermane Padomes sēdē minētos grozījumos neatbalstīja, jo saskaņā ar SEPLP Juridiskā departamenta atzinumu Priekšvēlēšanu aģitācijas likums neparedz valodas lietojuma nosacījumus attiecībā uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotiem diskusiju raidījumiem un valodas jautājumos ir piemērojams sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais regulējums un apraides atļauju darbības pamatnosacījumi. Padomei ir jāievēro Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (SEPLPL) 17. panta pirmās daļas 2. punkts, kas nosaka, ka Padome “garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā”. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka sagatavotais lēmumprojekts neatbilst SEPLPL 17. panta pirmās daļas 2. punktam.
Savā priekšlikuma iesnieguma pamatojumā, Eglītis norāda: “LTV plānotās priekšvēlēšanu debates krievu valodā, kas raisījušas sabiedrībā plašu kritiku, kuru norise lielā mērā ir kļuvusi par priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu, kad vairākas partijas ir paziņojušas par šo debašu boikotu, varētu apdraudēt 2024. gada LTV sabiedriskā pasūtījuma plānā iekļautā uzdevuma 2.5. “Nodrošināt līdzsvarotu un politisko viedokļu daudzveidību aptverošu Eiropas parlamenta vēlēšanu atspoguļošanu un Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasību ievērošanu”, izpildi. Manuprāt, tik specifiskam priekšvēlēšanu aģitācijas perioda formātam kā debates, kurās ir jānodrošina pēc iespējas vienlīdzīga attieksmi pret visiem kandidātiem, ņemot vērā atšķirīgās krievu valodas prasmes un sabiedrības tiesības sagaidīt izcilas kvalitātes saturu, kas ļaut tiem veidot politisko izvēli, Latvijas sabiedriskajā medijā primāri būtu jānotiek valsts valodā, vienlaikus, ja nepieciešams, paredzot iespējas tās tulkot mazākumtautību valodās.”
Jau ziņots, ka, ņemot vērā Satversmē ietvertās vērtības un tajā nostiprinātās mazākumtautību tiesības un Saeimas apstiprinātās “Nacionālās drošības koncepcijas 2023” būtību, SEPLP 2024. gada 28. martā ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu, ka no 2026. gada apvienotajā sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī “Latvijas Sabiedriskais medijs” tiks īstenota jauna pieeja dažādu mazākumtautību sasniegšanai, novēršot divkopienu sabiedrības pastāvēšanu.
Vienlaikus SEPLP aicina “Latvijas Televīziju” rūpīgi izvērtēt plašāku kontekstu, iekšējus un ārējus faktorus, lai savā darbībā ievērotu un salāgotu Satversmes būtību, SEPLP likumu un demokrātiskā līdzdalības procesa pilnvērtīgu un kvalitatīvu nodrošināšanu visiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās iesaistītajiem – deputātu kandidātiem un vēlētājiem.