Latvijas sabiedriskā medija (LSM) sasniegtā auditorija pieaug. Vidēji nedēļā kādu no LSM platformām izmanto 76% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 3% vairāk nekā pērn, liecina jaunākais sabiedriskā labuma pētījums, kas analizē iedzīvotāju vērtējumu par sabiedriskā medija darbu. Pētījumā galvenie rādītāji ir sasniedzamība, satura kvalitāte, ietekme un atdeve, kā arī sabiedriskā labuma mērķi – sabiedrība, demokrātija, kultūra, zināšanas un radošums. Sabiedrības domas izpēte veikta tiešsaistē no šī gada 27. janvāra līdz 11. februārim, apkopojot 3 323 respondentu viedokļus.
Jau piekto gadu veiktais pētījums ir nozīmīgs sabiedriskā labuma tests. Tas palīdz novērtēt medija pienesumu sabiedrībai un demokrātijai, vienlaikus ļaujot sadzirdēt auditorijas balsi un iesaistīt to nākamā sabiedriskā pasūtījuma veidošanā. Pētījuma dati liecina, ka aizvadītajā gadā ievērojami pieaudzis interneta portāla LSM.lv lietojums – no 45% līdz 54%, kamēr Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio lineāro platformu auditorija saglabājusies stabila – attiecīgi 58% un 40%. Mazākumtautību auditorijā būtiski pieaudzis satura lietojums valsts valodā – no 38% pērn līdz 45% šogad. Reģionos LSM visvairāk lieto Vidzemē – 88%, Zemgalē 84%, Kurzemē 82%, Pierīgā 79%, bet salīdzinoši mazāk Rīgā – 69% un Latgalē – 68%.
“Šī tendence uzskatāmi parāda nepieciešamību turpināt digitālās transformācijas ceļu, izstrādājot jauno vienota sabiedriskā medija vidēja termiņa darbības stratēģiju. Tajā paredzami risinājumi, kā palielināt ne tikai sasniedzamības, bet arī citus sabiedriskā labuma rādītājus, tostarp kopējo uzticēšanos LSM un satura kvalitātes uzlabojumus, vairojot kopējo sabiedrisko labumu,” norāda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) loceklis Jānis Eglītis.
LSM attīstības virziens – satura un formu daudzveidība digitālajā vidē.
“76% sasniedzamības rādītājs ir apliecinājums, ka sabiedrībai vajadzīgs kvalitatīvs, uzticams un daudzveidīgs saturs, un tas motivē mūs strādāt vēl mērķtiecīgāk. Redzam, ka ieguldījumi digitālajā attīstībā nes rezultātus, ko apliecina arī LSM.lv auditorijas pieaugums. Vienlaikus šie dati iezīmē sabiedriskā medija nākamos uzdevumus – veidot mūsdienīgu, lietotājam ērtu un tehnoloģiski efektīvu platformu, stiprināt satura kvalitāti un paplašināt auditoriju, īpaši jauniešu, bērnu, mazākumtautību un ekonomiski aktīvu pilsētnieku vidū,” uzsver Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile
“Sabiedriskā medija spēks ir tā spēja būt klātesošam un atspoguļot dažādus viedokļus, kas būtiski tik dažādajām auditorijām visā Latvijā. Mums jāstiprina dialogs ar sabiedrību, jāveicina izpratne par iespējām iesaistīties un sniegt atgriezenisko saiti. Tikai caur ciešu mijiedarbību ar mūsu auditoriju mēs varam veidot mediju, kas ir uzticams. Tāpēc mēs tiecamies ne tikai sasniegt arvien vairāk cilvēku, bet arī viņos ieklausīties un būt klātesošiem tur, kur mūsu klātesamība šobrīd vēl nav pietiekama,” uzsver LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena.
Pētījumā gūtie dati norāda, ka LSM ir jārod risinājumi, kā uzlabot sniegumu sabiedriskā labuma mērķu “Demokrātija”, “Sabiedrība” un “Radošums” sasniegšanā, kuros pēc aizpērn piedzīvotā krituma nav vērojams nozīmīgs uzlabojums. Tāpat respondentu atbildes norāda uz nepieciešamību stiprināt atgriezenisko saiti ar auditoriju, kā arī ieguldīt papildu resursus satura virzīšanā – auditorijas informēšanā par satura daudzveidību.
LSM un tā veidotajām ziņām uzticas 48% Latvijas iedzīvotāju, kas ir augstākais sabiedrības uzticēšanās rādītājs salīdzinājumā ar citām aptaujā vērtētajām institūcijām un organizācijām, tai skaitā komerciālajiem medijiem.
Pirmo reizi aptaujā noskaidrota iedzīvotāju vērtību orientācija, kā arī ideoloģiskās pozīcijas, lai tādējādi sniegtu padziļinātu izpratni par to, kuras sabiedrības grupas pozitīvāk vai kritiskāk vērtē sabiedriskos medijus. Kopumā LSM saturu pozitīvāk vērtē liberāli domājoša auditorija, salīdzinot ar galēji konservatīvu vai sociālistiski noskaņoto auditorijas daļu.
SEPLP arī turpmāk izmantos pētījumu, lai noteiktu ikgadējās sasniedzamo mērķu vērtības, formulētu datos balstītus sabiedriskā pasūtījuma plāna uzdevumus, kā arī vidēja termiņa darbības stratēģijas prioritātes.
Ar pilnu Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma 2025. gada aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties šeit.
Par pētījumu
2025. gadā aptauja sadarbībā ar AS “Norstat Latvija” veikta laikā no 27. janvāra līdz 11. februārim, tiešsaistē aptaujājot 3 323 respondentu trīs nacionāli reprezentatīvos paneļos (CAWI). Aptaujas jautājumi izmantoti deviņu indikatoru aprēķinā saskaņā ar SEPLP apstiprināto metodoloģiju četru caurviju rādītāju – sasniedzamība, kvalitāte, ietekme, atdeve - aprēķināšanai iekļauj visus respondentu atbildes, savukārt sabiedriskā labuma mērķa kategoriju - sabiedrība, demokrātija, kultūra, zināšanas, radošums – noteikšanai tiek vērtētas satura lietotāju atbildes. Pētījumu īstenojis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.