Latvijas sabiedrībā ir augsta interese par Latvijas ekonomisko stāvokli, bet Latvijas Sabiedrisko mediju (LSM) sniegums šajā tematikā šogad tiek vērtēts kritiskāk nekā pirms gada, liecina iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Tas norāda uz nepieciešamību nākotnē stiprināt LSM satura piedāvājumu ekonomikas jautājumu izpētes un analītikas virzienā, secina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP). Vienlaicīgi LSM bauda stabili augstu sabiedrības uzticību gan salīdzinājumā ar komerciālajiem medijiem, gan ar sociālajos tīklos publicēto informāciju un mākslīgā intelekta sarunbotu ģenerētajiem tekstiem. Turklāt ārkārtas situācijās vairums iedzīvotāju drošticamu informāciju meklētu tieši sabiedriskajos medijos, kas apliecina LSM nozīmi krīžu komunikācijā un uzticamas informācijas nodrošināšanā.
Šogad pirmo reizi ikgadējā sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma iedzīvotāju aptaujā, kuru īsteno ar mērķi iesaistīt Latvijas iedzīvotājus LSM darbības novērtējumā, noskaidroti jautājumi, kuri sabiedrībā ir aktuāli un prioritāri risināmi. Šis jaunievedums sniedz informāciju LSM satura veidotājiem par konkrētām tēmām, kurām nepieciešams pastiprināti pievērst uzmanību, lai sabiedrisko mediju saturs sniegtu jaunas un noderīgas zināšanas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Aicinot norādīt līdz trim visaktuālākajām problēmām, visbiežāk respondenti atzīmēja veselības aprūpi (37%), Latvijas ekonomikas stāvokli (30%), kā arī atbalstu ģimenēm un bērniem, demogrāfiju (20%). Visretāk atzīmēti reliģijas, morāles jautājumi un ētika, tāpat arī sporta un atpūtas un Eiropas Savienības jautājumi.
Vienlaikus iedzīvotāji aptaujā arī vērtē LSM sniegumu dažādu tēmu atspoguļojumā, tādējādi ļaujot novērtēt LSM darbību pret auditorijas pieprasījumu. Salīdzinot ar pērno gadu, iedzīvotāji, kas patērē LSM – un tādējādi spēj novērtēt tā veidoto saturu – kļuvusi kritiskāka par sabiedrisko mediju spēju sniegt jaunas un noderīgas zināšanas par uzņēmējdarbību: ja visus iepriekšējos trīs gadus (2023-2025) to pozitīvi vērtēja ap 48% LSM lietotāju, tad šogad tie ir 43%, turklāt kritums ir statistiski nozīmīgs jeb būtisks. Rezultātā pieaudzis gan to īpatsvars, kas šajā jautājumā izvēlas neitrālu pozīciju (“nedz piekrītu, nedz nepiekrītu” – 42% iepretim 39% pērn), gan arī negatīvo vērtējumu īpatsvars (15% šogad, 13% pērn). Visvairāk pozitīvo vērtējumu īpatsvars ir krities Latvijas Televīzijai (no 48% uz 42%) un Latvijas Radio (no 48% uz 41%), bet portāla LSM.LV darbība šajā jomā novērtēta līdzvērtīgi kā pērn, pozitīvi izsakoties 46% LSM lietotāju gan šogad, gan pērn.
Jāuzsver, ka iedzīvotāju novērtējums par LSM darbību tēmās, kuras iekļaujas veselības aprūpes un ģimenes tematikā, nav piedzīvojušas līdzīgu tendenci un joprojām ir nemainīgi augsts. Proti, LSM satura lietotāji visbiežāk (43%) piekrīt, ka LSM nodrošina saturu par sabiedrības mentālo un fizisko veselību (pērn 45%; izmaiņas ir statistiskās kļūdas ietvaros), tāpat arī līdzīgi rezultāti ir par attiecību veidošanu ģimenē un ar bērniem (šogad 45%, pērn 42%; atšķirība ir statistiskās kļūdas ietvaros). Tāpat caurmērā pozitīvs vērtējums saglabājas par kultūras tematiku, piemēram 55% iedzīvotāju piekrīt, ka LSM uzlabo zināšanas par nacionālo kultūru un vietējām tradīcijām. Tas apliecina, ka atsevišķas tematiskās redakcijas ar pārdomātu, visaptveroša un daudzveidīga satura piedāvājumu, kas dažādās platformās piedāvā kultūras saturu dažādos žanros un formātos, ar biežu regularitāti – līdz pat ikdienas intervālam - spēj vislabāk apmierināt auditorijas vajadzības pēc attiecīgā satura un ir iespējams virziens, kā turpmāk attīstīt arī ekonomikas tematiku sabiedrisko mediju saturā.
Saskaņā ar aptaujas datu aprēķiniem, LSM vismaz reizi nedēļā lieto trīs no četriem (74%) Latvijas iedzīvotājiem, bez būtiskām izmaiņām kopš 2023. gada. Zema satura patēriņš joprojām novērojams mazākumtautību vidū, vismaz reizi nedēļā sasniedzot 60% šo iedzīvotāju. Jāuzsver, ka iedzīvotājus uzsāka aptaujāt vēl pirms LSM līdz ar 2026. gada 1. janvāri uzsāka konceptuāli jaunu pieeju mazākumtautību satura veidošanā un uzrunāšanā, slēdzot Latvijas Radio 4 kanālu, kas raidīja mazākumtautību valodā, un izveidojot vienotu portāla LSM redakciju. Šobrīd ir vēl pāragri izvērtēt šīs jaunās pieejas rezultātu. Vienlaikus aptaujas dati norāda, ka mazākumtautību iedzīvotājiem ir augstāka interese par ekonomikas tēmu medijos nekā latviešiem, apliecinot potenciālu LSM sasniegt plašāku šo iedzīvotāju grupu, ja tiek paplašināts ekonomikas tēmas tvērums LSM saturā. No iedzīvotāju vidus, kas sabiedrisko mediju saturu patērē retāk nekā reizi pusgadā, tieši Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio gadījumos viens no galvenajiem iemesliem ir iztrūkstošs saturs par interesējošām tēmām. Tomēr visbiežāk šie respondenti norādījuši alternatīvu mediju izmantošanu, kurus neveido profesionālas mediju organizācijas (tērzētavas (Telegram, Whatsapp u.c.), dažādu organizāciju un personu veidotas tīmekļa vietnes, blogus u.tml.), respondentu skatījumā tiem piedāvājot tādu informāciju, kas citur nav pieejama.
Vienlaikus saglabājas augsts sabiedrības vērtējums par sabiedrisko mediju satura kvalitāti, pusei aptaujāto (51%) pilnībā vai daļēji piekrītot, ka LSM saturs ir kvalitatīvs, iepretim 20%, kas tam pilnībā vai daļēji nepiekrīt, pārējiem paužot neitrālu vērtējumu. Tāpat LSM bauda visaugstāko uzticēšanos starp dažādiem informācijas avotiem, pilnīgu vai daļēju uzticēšanos saņemot no 47% aptaujāto (pērn 48%), neitrālu attieksmi vai daļēju neuzticēšanos paužot 29%, bet pilnīgu neuzticēšanos paužot visretāk, vien 24% no aptaujātajiem. Uzticēšanās LSM ziņu redakcijām saglabājas līdzīga kā LSM kopumā. Salīdzinājumam, komercmedijiem uzticas vien 40%, to ziņām vien katrs trešais (33%), līdzīgā apmērā (31%) mākslīgā intelekta sarunbotu ģenerētajam tekstam (piemēram, ChatGPT, Grok AI, Google Gemini ChatBot u.c.). Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, šos rīkus vismaz reizi nedēļā izmanto vairāk nekā puse (53%) Latvijas iedzīvotāju, lai uzzinātu vai noskaidrotu faktus, informāciju par kādu notikumu utml., kas nav saistīti ar tiešajiem darba pienākumiem. Vismazāk iedzīvotāji uzticas sociālajos tīklos publicētajai informācijai un viedokļiem, kurus par uzticamiem novērtē vien 17% iedzīvotāju.
Šogad arī pirmo reizi noskaidrota iedzīvotāju rīcība ārkārtas situācijās attiecībā uz informācijas ieguvi, aptaujas rezultātiem apliecinot sabiedrisko mediju augsto nozīmi un iedzīvotāju uzticēšanos neparedzamos gadījumos. Nosaucot trīs svarīgākos drošticamas informācijas avotus gadījumā, ja Latvijā notiktu kāda ārkārtas situācija (piemēram, trauksmes sirēnas, milzīgi vētras postījumi, sprādziena vilnis), katram otrajam (53%) tā ir sabiedrisko mediju sniegtā informācija, ieskaitot LSM publicēto informāciju sociālajos tīklos. Komercmediju sniegto informāciju atzīmējuši vien 19% iedzīvotāju, tā vietā biežāk minot valsts palīdzības dienestus (33%) un saziņu ar tuviniekiem vai draugiem (26%). To vidū, kas neizvēlējās LSM kā vienu no trim prioritārajiem informācijas avotiem, biežāk izvēlēti tematisko tērzētavu kanāli (Whatsapp, Telegram) (9% iepretim 3% to vidū, kas norādīja LSM kā prioritāru informācijas avotu) un sociālo tīklu viedokļu līderus (13% iepretim 7%), bet tās nebija populārākās izvēles šiem iedzīvotājiem, visbiežāk (41% iepretim 26%) atzīmējot saziņu ar valsts palīdzības dienestiem vai tuviniekiem, draugiem (32% iepretim 21%).
Tāpat aptaujā arī noskaidrota dažādu vērtību jeb ideoloģiski atšķirīgu iedzīvotāju attieksme pret LSM veidoto saturu. Atšķirībā no vairuma aptaujām, kur iedzīvotāju ideoloģija noteikta no pašu pētnieku puses, šajā aptaujā izmantota mašīnmācīšanās metode, lai no pašu iedzīvotāju atbildēm un uzskatiem veidotu visaptverošu Latvijas sabiedrības ideoloģisko ainavu. Rezultāti liecina, ka neapmierinātākie ar LSM darbību ir izteikti konservatīvie, kā arī sociālisti, tiklab mērenie, cik izteiktie. Jāuzsver, ka saskaņā ar pētījuma rezultātiem, izteikti konservatīvie veido vien 4% no Latvijas sabiedrības, tikpat daudz uzskatāmi par sociālistiem. Vienlaikus novērojams, ka LSM satura patēriņš mazina ideoloģiski pretēju grupu polarizāciju un fragmentāciju, sabiedriskajam medijam vienojot izpratni par prioritātēm, kuras valstij jārisina.
2026. gada aptauja sadarbībā ar AS “Norstat Latvija” veikta laikā no 2025. gada 8. decembra līdz 2026. gada 8. janvārim, tiešsaistē (CAWI metode) aptaujājot 3 330 respondentus nacionāli reprezentatīvā interneta panelī. Aptaujas dizainā izmantota kontrolētas nejaušības eksperimenta pieeja – katram respondentam nejaušā kārtībā tika uzdoti jautājumi tikai par vienu no trim sabiedrisko mediju zīmoliem (LTV, LR vai LSM.lv). Deviņu indikatoru – sabiedrība, demokrātija, kultūra, sports, zināšanas, radošums, sasniedzamība, kvalitāte, ietekme – aprēķins veikts saskaņā ar SEPLP apstiprināto metodoloģiju. Lai turpmāk vēl efektīvāk iesaistītu sabiedrību LSM darbības izvērtējumā, šogad plānots pārskatīt metodoloģiju, lai tā atbilstu jaunākajām datu ieguves metodēm un iespējām, pēc iespējas objektīvāk novērtējot LSM sasniedzamību un darbības kvalitāti no iedzīvotāju skatupunkta.
Pētījums: