Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) pirmdien, 24. augustā ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (turpmāk – LSM) līdz 26. augustam iesniegt izvērtējumu par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un sabiedriskā pasūtījuma izpildi 22. un 23. augustā vētras, lietavu un to seku likvidēšanas laikā.
Padomes uzdevums LSM dots tās kompetences ietvaros un atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk – SEPLPL) 17. panta pirmās daļas 8. punktam, kas nosaka, ka Padome uzrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kontrolējot tās atbilstību šajā likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību sabiedriskajam pasūtījumam un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību apstiprinātajam budžetam.
Līdz 26. augustam LSM jāsniedz informācija par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un sabiedriskā pasūtījuma izpildi 22. un 23. augustā vētras, lietavu un to seku likvidēšanas laikā, kā arī par izdarītajiem secinājumiem un nepieciešamajiem resursiem un izmaiņām turpmākā sabiedriskā pasūtījuma plānošanā, it īpaši ņemot vērā, ka vētras postījumu dēļ valstī atsevišķās teritorijās bija novērojami būtiski sakaru traucējumi, kas ietvēra ne vien elektrības, bet arī mobilo telefonu saziņas (balss zvani, īsziņas un mobilais internets) pakalpojumu ierobežotu vai pilnībā pārtrauktu pieejamību.
Padome norāda, ka saskaņā ar jaunāko iedzīvotāju aptauju par sabiedriskā medija darbību, kuru īstenoja laikā no 2025. gada decembra līdz 2026. gada janvārim, katrs otrais (53%) Latvijas iedzīvotājs kā vienu no trim svarīgākajiem drošticamas informācijas avotiem ārkārtas situācijā (piemēram, trauksmes sirēnas, milzīgi vētras postījumi vai sprādziena vilnis) uzskata sabiedriskā medija sniegto informāciju. Šādas izvēles gadījumā iedzīvotāji retāk traucētu valsts operatīvajiem dienestiem un informāciju smeltos no viedokļu līderiem sociālajos tīklos vai lūkotu, ko raksta čatu tematiskajās tērzētavās. Savukārt tie, kuri neizvēlas sabiedrisko mediju kā vienu no trim prioritārajiem drošticamas informācijas avotiem ārkārtas situācijās, paļautos biežāk uz informāciju, kuru ieguvuši tiešā saziņā ar tuviniekiem, mēģinātu noskaidrot, ko ziņo valsts operatīvie dienesti un meklētu informāciju no viedokļu līderiem sociālajos tīklos, čatu tematiskajām tērzētavām.