SEPLP neapmierina LSM sniegums vētras laikā, saskata trūkumus

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) uzskata, ka Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) nav nodrošinājis pietiekamu un operatīvu informāciju iedzīvotājiem par vētras sekām un to likvidēšanu, kas būtu bijis atbilstošs situācijai, kad elektrības un elektronisko sakaru zuduma dēļ valstī ievērojamam skaitam iedzīvotāju radio FM apraidē bija vienīgais aktuālās informācijas avots. Nepietiekama sabiedrības informēšana no LSM puses radās redakcionālu lēmumu rezultātā, kas nav LSM valdes tiešā atbildība. SEPLP ieskatā valde nedēļas nogalē rīkojās operatīvi un savas kompetences ietvaros, pēc vētras postījumiem visā Latvijas teritorijā no savas puses nodrošinot pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību, kā arī operatīvi koordinējot atbildīgo struktūrvienību darbību un mudinot viņus apzināties situācijas faktiskos apmērus. Tāpēc SEPLP neredz pamatu atsaukt LSM valdi vai kādu no valdes locekļiem, vai priekšsēdētāju. Pēc iepazīšanās ar pieprasīto skaidrojumu no LSM valdes par sabiedriskā medija darbu vētras apstākļos 22. un 23. augustā, kā arī uzklausot valdes skaidrojumu 27. augustā, SEPLP ir pieņēmusi lēmumu, kas paredz pārskatīt un aktualizēt virkni procesu, kas saistīti ar redakcionālo lēmumu pieņemšanu un īstenošanu, lai novērstu iespēju šādām situācijām atkārtoties.

Ar pilnu SEPLP lēmumu, kurā norādīti gan lēmuma juridiskais pamats, situācijas izvērtējums pēc LSM valdes skaidrojumiem un nolēmuma daļa, iespējams iepazīties pielikumā. Lēmumā teikts, ka SEPLP ir uzdevusi LSM valdei pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 15. oktobrim izvērtēt to amatpersonu rīcību, kas atbildīgas par darbības nepārtrauktības un sabiedriskā pasūtījuma izpildi konkrētajā situācijā 22. un 23. augustā. Savukārt ne vēlāk kā līdz 1. decembrim valdei uzdots pārskatīt un aktualizēt iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā darbinieku amata aprakstus, lai būtu nodrošināta uzņēmuma darbības nepārtrauktība un gatavība šādās situācijās, kad dabas stihiju ietekmē ir apdraudēta apraide, programmu sagatavošana un izlaide, redakcionālajam darbam nepieciešamie fiziskie apstākļi. Tāpat līdz minētajam termiņam arī jābūt izveidotai skaidrai kārtībai, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ nav pieejami atbildīgie darbinieki un ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmā. Papildus, LSM valdei ir jāpārskata un jāaktualizē minētie dokumenti, lai situācijā, kad uzņēmuma fiziskā infrastruktūra un personāla darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ ievērojamai daļai valsts iedzīvotāju vienīgais informācijas avots ir radio FM apraidē, ir iespēja operatīvi starp ziņu dienestiem pārdalīt resursus, kā rezultātā informatīvs saturs sabiedriskā pasūtījuma ietvaros tiktu maksimālā apjomā sniegts tieši radio programmās. Lēmumā noteikts, ka LSM gatavība šādām situācijām ir jāpārbauda mācībās. 1. decembris šiem uzdevumiem noteikts saistībā ar sabiedriskā pasūtījuma izstrādi, jo līdz šim datumam LSM valdei jāsniedz priekšlikumi sabiedriskā pasūtījuma plānam nākamajam gadam.

SEPLP arī uzdeva LSM valdei izvērtēt strukturālu izmaiņu nepieciešamību informatīvā un analītiskā satura kvalitatīvai un pilnvērtīgai nodrošināšanai. Tas valdei jāpaveic līdz 2027.gada 31. martam. LSM kā apvienota uzņēmuma veidošanas procesā nav pieņemti lēmumi un tādas izmaiņas, kas traucē vai apgrūtina redakcionālo struktūrvienību, it īpaši ziņu dienestu un portāla “LSM.lv” redakcijas autonomās tiesības pieņemt redakcionālos lēmumus, ja salīdzina ar situāciju pirms apvienotā uzņēmuma veidošanas. Attiecīgo struktūrvienību nolikumi pēc apvienošanas nav mainīti un nav pieņemti lēmumi, kas mazinātu ziņu dienestu autonomiju lēmumu pieņemšanā. Tādējādi secināms, ka LSM valde ir nodrošinājusi, ka ir izveidota skaidra kārtība, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmās. Tajā pašā laikā aizvadītā krīzes situācija iezīmē problēmas šajā kārtībā, kur LSM atsevišķo struktūrvienību redakcionālā autonomija ziņu veidošanā rezultējas situācijā, kad dažādas redakcijas pieņem kardināli pretējus lēmumus par ziņu veidošanas ātrumu, tvērumu un nepieciešamo resursu piesaistīšanu, bet sadarbība un redakcionālās darbības efektivitāte izpaliek.

SEPLP uzsver, ka LSM darbinieki ir rīkojušies atbildīgi un pašaizliedzīgi, piedāvājot sabiedrībai informāciju par vētras postījumiem un seku novēršanu, tai skaitā mainot Latvijas Radio 1 programmas “Labrīt” tematisko tvērumu, Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta speciālizlaidumu interneta portālā LSM.lv, kā arī nodrošinot ziņu speciālizlaidumus pēcpusdienā. Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka 23. augusts bija gadījums, kad bija resursi jāapvieno un jāsadarbojas, kā arī būtu sagaidāma plašāka žurnālistu un producentu pašiniciatīva un situācijas nopietnības apzināšanās jau agrā rīta agrumā.

LĒMUMS NR. 41/1-1 (Rīgā, 2026. gada 27. augustā)

Par valsts SIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” darbības nepārtrauktības nodrošināšanu 2026. gada 22. un 23. augusta vētras laikā

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) šī lēmuma pieņemšanā pamatojas uz sekojošiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk – SEPLPL) pantiem un punktiem:

3. panta trešā daļa: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savas programmas un pakalpojumus veido atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām, nodrošinot žurnālistikas izcilību un ievērojot visaugstākos starptautiskos profesijas un kvalitātes standartus.”; 

3. panta piektā daļa: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sniedz informāciju par valstī un pasaulē aktuālām norisēm, piedāvājot to padziļinātu izpēti un analīzi. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina visaptverošas sabiedriskās domas veidošanās priekšnosacījumus, uzrunājot Latvijas sabiedrību gan valstī, gan ārpus tās robežām, un informē, izglīto, kā arī izklaidē sabiedrību. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izzina Latvijas sabiedrību un rosina auditorijas līdzdalību sabiedriski politiskajos, sociālajos, kultūras un sporta pasākumos un norisēs. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina zināšanas, radošumu un izaugsmi.”;

5. panta pirmā daļa: “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli vada tā valde. Valde īsteno sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa administratīvo pārvaldību.”; 

6. panta pirmā daļa: ”Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors ir persona, kas atbild par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu, ievērojot šā likuma 1. pantā noteikto mērķi un 3. pantā noteiktos sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipus. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors redakcionālu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes.”; 

6. panta trešā daļa:  “Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors ir atbildīgs par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālajiem lēmumiem. ;

9. panta pirmā daļa: “Sabiedriskais pasūtījums ir sabiedrības demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām un interesēm atbilstošs plašs un daudzveidīgs informatīva, analītiska, izglītojoša, izklaidējoša, iesaistoša un kultūras satura un pakalpojumu kopums.”; 

9. panta otrā daļa: “Sabiedriskais pasūtījums aptver visas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības satura veidošanā, vadībā, izplatīšanā, pieejamības nodrošināšanā, arhivēšanā, kā arī tehnoloģiju nodrošināšanā un infrastruktūras uzturēšanā.”; 

17. panta pirmā daļa: “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome: 

1) īsteno kapitāla daļu turētāja un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos;

2) garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā;

3) konsultējoties ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, izstrādā un apstiprina tiem sabiedrisko pasūtījumu, tostarp sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vidējā termiņa darbības stratēģiju un sabiedriskā pasūtījuma gada plānu;

[..]

7) ievēlē amatā un atbrīvo no amata sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valžu locekļus, galvenos redaktorus un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu;

8) uzrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kontrolējot tās atbilstību šajā likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību sabiedriskajam pasūtījumam un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību apstiprinātajam budžetam,

kā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1. panta 25¹. daļa: ”redakcionāls lēmums — lēmums, kuru regulāri pieņem nolūkā īstenot redakcionālo atbildību un kurš ir saistīts ar audio un audiovizuālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ikdienā veicamo darbību”; 

kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1083 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza Direktīvu 2010/13/ES (Eiropas Mediju brīvības akts)

 2.panta

7) "redakcionāls lēmums" ir lēmums, kuru regulāri pieņem nolūkā īstenot redakcionālo atbildību un kurš ir saistīts ar mediju pakalpojuma sniedzēja ikdienas darbību;

8) "redakcionālā atbildība" ir faktiska kontrole gan pār raidījumu vai preses izdevumu atlasi, gan to organizēšanu nolūkā sniegt mediju pakalpojumu neatkarīgi no tā, vai valsts tiesību aktos noteikta atbildība par sniegto pakalpojumu;

6.panta

3. Neskarot valstu konstitucionālās tiesības, kas atbilst Hartai, mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri piegādā ziņu un aktualitāšu saturu, veic pasākumus, ko uzskata par piemērotiem, lai garantētu redakcionālu lēmumu neatkarību. Tādu pasākumu galvenie mērķi ir:

a) garantēt, ka redakcionālus lēmumus var brīvi pieņemt atbilstīgi attiecīgā mediju pakalpojumu sniedzēja noteiktajai redakcionālajai ievirzei; un

b) nodrošināt, ka tiek atklāts katrs faktisks vai potenciāls interešu konflikts, kas varētu ietekmēt ziņu un aktualitāšu satura sniegšanu.

Lēmuma pieņemšanai Padome veica sekojošas darbības:

24. augustā Padome nosūtīja VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (turpmāk – LSM) vēstuli Nr. 75/3-3 “Par informācijas sniegšanu” ar sekojošu saturu: “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) savas kompetences ietvaros un atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk – SEPLPL) 17. panta pirmās daļas 8. punktam, kas nosaka, ka Padome uzrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kontrolējot tās atbilstību šajā likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību sabiedriskajam pasūtījumam un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību apstiprinātajam budžetam, uzdod VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” līdz 2026. gada 26. augustam iesniegt informāciju par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu un sabiedriskā pasūtījuma izpildi 22. un 23. augustā vētras, lietavu un to seku likvidēšanas laikā, kā arī par izdarītajiem secinājumiem un nepieciešamajiem resursiem un izmaiņām turpmākā sabiedriskā pasūtījuma plānošanā, it īpaši ņemot vērā, ka vētras postījumu dēļ valstī atsevišķās teritorijās bija novērojami būtiski sakaru traucējumi, kas ietvēra ne vien elektrības, bet arī mobilo telefonu saziņas (balss zvani, īsziņas un mobilais internets) pakalpojumu ierobežotu vai pilnībā pārtrauktu pieejamību.”

26. augustā Padome saņēma LSM izvērtējumu (vēstule Nr. 205/4-9/26), 27. augustā (vēstule Nr. 206/4-9/26). 2026. gada 27. augusta Padomes sēdē uzklausīja LSM valdi par uzņēmuma darbību 2026. gada 22. un 23. augusta vētras, lietavu un to seku likvidēšanas laikā. 

Lēmuma pieņemšanā Padome vērtēja:

1. Vai LSM valde ir nodrošinājusi uzņēmuma darbības nepārtrauktību un gatavību darbam situācijā, kad dabas stihiju ietekmē var būt apdraudēta apraide,  programmu sagatavošana un izlaide, redakcionālajam darbam nepieciešamie fiziskie apstākļi?
2. Vai LSM valde ir nodrošinājusi, ka ir nodrošināta finanšu resursu elastība neparedzētu satura izmaiņu veidošanai?
3. Vai LSM valde ir nodrošinājusi redakcionālo neatkarību, kas ļauj pieņemt lēmumus par izmaiņām satura veidošanā?
4. Vai LSM valde ir nodrošinājusi, ka ir izveidota skaidra kārtība, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmā? 
5. Vai LSM valde ir nodrošinājusi, ka ir izveidota skaidra kārtība, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ nav pieejami atbildīgie darbinieki un ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmā?
6. Vai LSM kā apvienota uzņēmuma veidošanas procesā ir pieņemti lēmumi un tādas izmaiņas, kas traucē vai apgrūtina redakcionālo struktūrvienību, it īpaši Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta (turpmāk – LTV ZD), portāla “LSM.lv” redakcijas un Latvijas Radio Ziņu dienesta (turpmāk – LR ZD) autonomās tiesības pieņemt redakcionālos lēmumus, ja salīdzina ar situāciju pirms apvienotā uzņēmuma veidošanas?
7. Vai LSM valde ir nodrošinājusi, ka situācijā, kad uzņēmuma fiziskā infrastruktūra un personāla darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ ievērojamai daļai valsts iedzīvotāju vienīgais informācijas avots ir radio FM apraidē, ir iespēja operatīvi pārdalīt resursus, lai informatīvs saturs sabiedriskā pasūtījuma ietvaros tiktu maksimālā apjomā sniegts tieši radio programmās? 
8. Kā tika nodrošināta LSM darbības nepārtrauktība un sabiedriskā pasūtījuma izpilde konkrētajā situācijā?
9. Kādas amatpersonas bija atbildīgas un kā pieņēma lēmumus konkrētajā situācijā?

Lēmuma pieņemšanā Padome konstatēja:

1. LSM valde ir nodrošinājusi uzņēmuma darbības nepārtrauktību un gatavību darbam situācijā, kad dabas stihiju ietekmē var būt apdraudēta apraide,  programmu sagatavošana un izlaide, redakcionālajam darbam nepieciešamie fiziskie apstākļi, jo valdes vērtējumā no darbības nepārtrauktības viedokļa vētras laikā LSM pamatdarbība tika nodrošināta visās LSM darbības vietās – Latvijas Radio ēkā Doma laukumā un Latvijas Televīzijas ēkā Zaķusalā Rīgā, kā arī LSM Latgales redakcijā Daugavpilī. Nevienā no šīm darbības vietām vētras ietekmē LSM darbs netika pārtraukts – tika nodrošināta satura veidošana, televīzijas un radio apraide un digitālo platformu darbība. Vētras laikā bija noteiktas papildu operatīvās dežūras situācijas uzraudzībai LSM ēkās, tai skaitā tehnoloģiju darbības nodrošinājumam, savukārt elektroapgādes jomā paredzētie rezerves risinājumi darbojās un mazināja iespējamos darbības nepārtrauktības riskus. Darba apstākļi žurnālistiem un tehniskajiem darbiniekiem ļāva veikt visus nepieciešamos pienākumus. Vienlaikus vētras pieredze ļāva identificēt vairākas jomas, kurās nepieciešami tehniski pilnveidojumi, tostarp alternatīvu sakaru risinājumu un ēku tehniskā stāvokļa jomā. Valdes ieskatā īpaši nepieciešams stiprināt alternatīvas sakaru un datu pārraides iespējas reportieru ekipāžām gadījumiem, kad mobilie sakari vai ierastie datu pārraides kanāli nav pieejami. Informācija par identificētajām pilnveidojamajām jomām tiek apkopota, lai noteiktu nepieciešamos risinājumus un to īstenošanai nepieciešamos resursus. 
2. LSM valde ir nodrošinājusi finanšu resursu elastību neparedzētu satura izmaiņu veidošanai. Esošā kārtība nozīmē, ka struktūrvienības sava budžeta ietvaros var pieņemt operatīvus lēmumus, bet gadījumos, ja nepieciešami lielāki resursi, jāsazinās ar valdi. Šādus lēmumus ar valdi var saskaņot 24/7 režīmā. Pēc LTV “Nakts ziņu” slēgšanas jūnija beigās LTV ZD ir iedalīti papildu līdzekļi, ja nepieciešami speciālizlaidumi. LTV ZD jau 21. augustā sazinājās ar valdi par lielās ziņu studijas lietošanu ziņu izlaidumu veidošanai, ņemot vērā, ka studija, kuru parasti izmanto šādu speciālizlaidumu veidošanai, ir remontā. Šāda saziņa notika, jo  lielās studijas izmantošana ziņu speciālizlaidumiem prasa papildu resursus (papildu darbinieki un izmaksas). Ja nebūtu studijas remonta, nevajadzētu valdes iesaisti.  LR ZD vai Latvijas Radio 1 (turpmāk – LR1) nebija valdei prasījuši papildu resursus ne 21. augustā, ne 23. augustā. 
3. LSM valde ir nodrošinājusi redakcionālo neatkarību, kas ļauj pieņemt lēmumus par izmaiņām satura veidošanā. Tas ir paredzēts struktūrvienību – LR1, LR ZD, LTV ZD – nolikumos.
4. LSM valde ir nodrošinājusi, ka ir izveidota skaidra kārtība, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmā. Tas ir paredzēts struktūrvienību – LR1, LR ZD, LTV ZD – nolikumos.
5. LSM valde nav pilnībā nodrošinājusi, ka ir izveidota skaidra kārtība, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ nav pieejami atbildīgie darbinieki un ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmā. Nav aizvietošanas kārtības LSM galvenā redaktora gadījumā, jo likums paredz šim amatam unikālu regulējumu. Galvenā redaktora prombūtnē kā atbildīgie tiek norādīti valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos I.Aile un galvenā redaktora palīdze, bet konkrētu redakcionālu lēmumu pieņemšana galvenā redaktora līmenī viņa prombūtnē ir apgrūtināta regulējuma dēļ. Saskaņā ar amata aprakstu galvenais redaktora iesaiste operatīvos lēmumos nav vajadzīga. Nepieciešams pārskatīt aizvietošanas kārtību un LSM iekšējo regulējumu.   
6. LSM kā apvienota uzņēmuma veidošanas procesā nav pieņemti lēmumi un tādas izmaiņas, kas traucē vai apgrūtina redakcionālo struktūrvienību, it īpaši LTV ZD, portāla “LSM.lv” redakcijas un LR ZD autonomās tiesības pieņemt redakcionālos lēmumus, ja salīdzina ar situāciju pirms apvienotā uzņēmuma veidošanas. Struktūrvienību – LR ZD, LTV ZD, LR1 – nolikumi pēc apvienošanas nav mainīti un nav pieņemti lēmumi, kas mazinātu ziņu dienestu autonomiju lēmumu pieņemšanā. Ir jauni konkrēti gadījumi, kur starp struktūrvienībām jāsadarbojas, kā piemēram LSM korespondenta ASV darbība, Latgales redakcija, citi atsevišķi projekti (vēlēšanas), kas norāda, ka sadarbība starp ziņu dienestiem tiek veicināta.
7. LSM valde ir nodrošinājusi, ka situācijā, kad uzņēmuma fiziskā infrastruktūra un personāla darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ ievērojamai daļai valsts iedzīvotāju vienīgais informācijas avots ir radio FM apraidē, ir iespēja operatīvi pārdalīt resursus, lai informatīvs saturs sabiedriskā pasūtījuma ietvaros tiktu maksimālā apjomā sniegts tieši radio programmās. Tāda iespēja pastāv un nav aizlieguma to darīt, bet prakse liecina, ka tas netiek darīts. 23. augusts bija gadījums, kad bija resursi jāapvieno un jāsadarbojas. Pastāvošā kārtība paredz, ka LTV kompetence ir lemt par saviem raidījumiem. LR ZD neprasīja papildu resursus un nepiesaistīja arī iekšējos Latvijas Radio resursus no citām struktūrvienībām. 23. augustā LR ZD personāls strādāja parastā svētdienas režīmā ar nelielām izmaiņām – intensitātes dēļ ātrāk tika nomainīts īso ziņu producents, pastiprinātā režīmā strādāja LR ZD galvenā redaktore. LSM Latgales redakcija veidoja saturu autonomi. Nepārprotami šādā krīzes situācijā iezīmējas problēmas ar autonomiju ziņu ražošanā.
8. LSM darbības nepārtrauktība un sabiedriskā pasūtījuma izpilde konkrētajā situācijā – informatīva satura pakalpojums sabiedriskā pasūtījuma ietvaros tika sniegts bez tehniskiem traucējumiem sekojoši:

Latvijas Radio 1 / Latvijas Radio Ziņu dienests:

ZD programmā “Labrīt” no plkst. 7:00 - 9:00 ziņu izlaidumi katru pusstundu, intervijas ar VUGD, Sadales tīkliem, Rīgas mēru par vētras postījumu apmēru

Laika posmā no plkst. 9:00 - 15:00 kārtējie ziņu izlaidumi (~5 min.) katras stundas sākumā. plkst. 12:00 15 min. izlaidums.

Plkst. 15:00 LTV ZD ārkārtas ziņu izlaiduma pārraidīšana – informācija no Rīgas pašvaldības preses konferences un aktuālais saturs.

16:00-24:00 ziņu izlaidumi katru pusstundu.

Latvijas Televīzijas Ziņu dienests:

Divi ārkārtas ziņu izlaidumi plkst. 12:30 un plkst. 15:00 portālā LSM.lv un Replay.

Dienas ziņu plkst. 18:00  un “Panorāma” plkst. 20:00 ziņu izlaidumi lineārajā ēterā pagarināti par ~10 min.

Portāls LSM.lv:

Aktuālā satura publicēšana un teksta papildināšana visas dienas garumā.

9. Amatpersonas, kas bija atbildīgas un pieņēma lēmumus konkrētajā situācijā –  LSM galvenā redaktore Anita Brauna, LR1 programmas direktore Inese Matjušonoka, LR ZD vadītājs Uģis Lībietis. Minētajām amatpersonām Darba likumā noteiktajā kārtībā  valde prasījusi sniegt vērtējumu par savu rīcību un lomu krīzes situācijā, savstarpējo koordināciju un informācijas apriti, lēmumu pieņemšanu un eskalāciju, esošo procesu un pilnvaru pietiekamību, kā arī sniegt priekšlikumus turpmākajam darbam. Paskaidrojuma pieprasījums tiks nosūtīts arī LTV Programmu daļas vadītājai  Janai Semjonovai pēc atgriešanās no atvaļinājuma. Par LSM valdes lēmumiem pēc paskaidrojumu saņemšanas tiks informēta Padome.
10. Izvērtējot augstākminēto informāciju, kas sniegta rakstiski un mutiski Padomes sēdē, Padome secina, ka 22. un 23.augusta vētras un lietavu laikā LSM fiziskā infrastruktūra visās lokācijās darbojās bez traucējumiem, kā arī bez traucējumiem tika nodrošināta programmu izlaide un apraide. 

Padome secina, ka informatīva satura pakalpojums redakcionālu lēmumu rezultātā nav nodrošināts atbilstoši situācijai valstī, jo LTV lineāro programmu skatītājiem 23. augustā netika sniegta aktuālā informācija līdz plkst. 18:00 un LR1 turpināja darbu bez būtiskām programmas izmaiņām, kas būtu atbilstošas situācijai, kad elektrības un elektronisko sakaru zuduma dēļ valstī ievērojamam skaitam iedzīvotāju radio FM apraidē bija vienīgais aktuālās informācijas avots.

Pamatojoties uz augstākminēto informāciju, Padome nolemj:

1. Uzdot LSM valdei pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. decembrim pārskatīt un aktualizēt iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā darbinieku amata aprakstus, uzņēmuma darbības nepārtrauktības un gatavības darbam nodrošināšanai situācijās, kad dabas stihiju ietekmē var būt apdraudēta apraide,  programmu sagatavošana un izlaide, redakcionālajam darbam nepieciešamie fiziskie apstākļi un gatavību pārbaudīt mācībās. 
2. Uzdot LSM valdei pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. decembrim pārskatīt un aktualizēt iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā darbinieku amata aprakstus, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmā un gatavību pārbaudīt mācībās.
3. Uzdot LSM valdei pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. decembrim pārskatīt un aktualizēt iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā darbinieku amata aprakstus, lai ir izveidota skaidra kārtība, kā notiek redakcionālu lēmumu pieņemšana gadījumā, ja fiziskās infrastruktūras darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ nav pieejami atbildīgie darbinieki un ir operatīvi jāpieņem redakcionāli lēmumi par izmaiņām raidījumu veidošanā un programmā un gatavību pārbaudīt mācībās.
4. Uzdot LSM valdei pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. decembrim pārskatīt un aktualizēt iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā darbinieku amata aprakstus, lai situācijā, kad uzņēmuma fiziskā infrastruktūra un personāla darbība ir nodrošināta, bet sakaru zuduma dēļ ievērojamai daļai valsts iedzīvotāju vienīgais informācijas avots ir radio FM apraidē, ir iespēja operatīvi pārdalīt resursus, lai informatīvs saturs sabiedriskā pasūtījuma ietvaros tiktu maksimālā apjomā sniegts tieši radio programmās, un gatavību pārbaudīt mācībās. 
5. Uzdot LSM valdei līdz 2026. gada 15. oktobrim izvērtēt amatpersonu, kas atbildīgas par darbības nepārtrauktības un sabiedriskā pasūtījuma izpildi konkrētajā situācijā 22. un 23. augustā, darbu.
6. Uzdot LSM valdei līdz 2027. gada 31. martam sagatavot priekšlikumu iespējamām strukturālām un darba organizācijas izmaiņām informatīvā un analītiskā satura kopuma kvalitatīvai un pilnvērtīgai nodrošināšanai sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.
7. Iepazīstoties ar informāciju un uzklausot valdes locekļus, nerosināt valdes locekļu atbrīvošanu no amata, jo valdes locekļi rīkojušies operatīvi un atbilstoši situācijai.