Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir dziļi vīlusies par Saeimas vairākuma nevēlēšanos veidot diskusiju par Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) pārvaldības jautājumiem un ar nožēlu konstatē, ka deputātu vairākums nav respektējis SEPLP un LSM darbinieku aicinājumu steidzamības kārtā nevirzīt būtiskus grozījumus sabiedriskā medija pārvaldībā, kas attiecas uz tā organizatorisko struktūru.
SEPLP uzsver, ka sabiedriskā medija darbību regulējošas izmaiņas prasa rūpīgu izvērtējumu, plašu diskusiju ar iesaistītajām pusēm un atbilstību sabiedrisko mediju neatkarības principiem. Tomēr Saeimas vairākums ir atbalstījis likuma grozījumus par konkrētu organizatorisko struktūru – Latvijas Radio Ziņu dienesta un Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta darbību kā atsevišķām, savstarpēji neapvienotām un redakcionāli patstāvīgām struktūrvienībām – jau pašreizējā likumprojekta izskatīšanas gaitā, pirms pēdējā lasījuma, jautājumam veltot tikai dažas dienas. Tādējādi aizejošā Saeima ir demonstrējusi nevēlamu precedentu, kad bez padziļinātām diskusijām, steidzamības kārtā pieņem likuma grozījumus par valsts kapitālsabiedrības organizatorisko struktūru, neļaujot šos grozījumus izvērtēt arī Valsts prezidentam, jo noteiktā steidzamība nepieļauj pieņemtos likuma grozījumus atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Padome uzsver, ka sabiedrisko mediju likums garantē sabiedrisko mediju brīvību no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā. Saeimas rīcība ir bijusi pretrunā likuma garam, kas nosaka īpašu statusu sabiedriskajam medijam un neatkarību no politiskas iejaukšanās, jo nav bijusi iespēja pilnvērtīgi izvērtēt gan piedāvāto izmaiņu nepieciešamību, gan to ietekmi uz LSM pārvaldību un turpmāko attīstību.
SEPLP uzskata, ka jautājumi par sabiedriskā medija iekšējo struktūru ir risināmi, respektējot LSM kā vienotas organizācijas pārvaldību, tā redakcionālo neatkarību un stiprinot tā spēju pašam izvēlēties noteiktajiem uzdevumiem piemērotākos darba organizācijas risinājumus pēc principiem, kas savu efektivitāti pierādīja jautājumā par mediju vēsturisko nosaukumu saglabāšanu, kad nesasteigts dialogs, tostarp LSM darbiniekiem vienojoties par kompromisu sarunu forumos, bija nozīmīgs solis ceļā uz risinājumu, kas vienlaikus respektē Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vēsturisko identitāti un nodrošina LSM turpmāko attīstību kā vienotam sabiedriskajam medijam. SEPLP uzskata, ka uzticēšanās sabiedriskā medija pārvaldībai veidojas dialogā, savstarpējā cieņā un skaidrā izpratnē par institūciju atbildību un neatkarību, nevis sasteigtā likumdevēja rīcībā.
SEPLP turpinās aizstāvēt sabiedriskā medija neatkarību, ilgtspējīgu attīstību un tādu pārvaldības modeli, kas ļauj LSM īstenot sabiedrisko pasūtījumu sabiedrības interesēs.