Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – padome) aicina turpināt darbu pie vienota sabiedriskā medija izveides, lai tas sāktu strādāt 2025. gada janvārī, kā paredz padomes izstrādātā koncepcija par sabiedrisko mediju – “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija” – apvienošanu. Padome uzskata, ka virzība uz šī mērķa sasniegšanu ir jāturpina pēc tam, kad Ministru kabinets ir atbalstījis būtisku finansējuma pieaugumu sabiedrisko mediju darbībai nākamajos trīs gados.
Ministru kabinets 26. septembra sēdē nolēma turpmāko triju gadu laikā sabiedriskajiem medijiem piešķirt papildu finansējumu – attiecīgi prioritāro pasākumu ietvaros 5,2 miljonus eiro 2024. gadā, 10 miljonus eiro 2025. gadā un 15 miljonus eiro 2026. gadā. Papildus tam, reformas īstenošanai, lai izveidotu vienotu sabiedrisko mediju, valsts budžeta 74. resorā “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” rezervēti 8,5 miljoni eiro 2025. gadā un 6,9 miljoni eiro 2026. gadā. Vēl 9,2 miljoni šajā resorā 2024. gadam rezervēti jau pērn.
Padome gatavojas tuvākajā laikā no jauna iesniegt Saeimā grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz izveidot vienotu sabiedrisko mediju uzņēmumu 2025. gada janvārī. Likuma grozījumi ir jāpieņem līdz šā gada beigām, lai 2024. gadā varētu notikt apvienošanās sagatavošana, atbilstoši padomes izstrādātajam plānam.
Padome par savu nostāju ir informējusi sabiedrisko mediju valdes, jau tikusies ar Latvijas Radio darbiniekiem un ieplānojusi tikšanos ar Latvijas Televīzijas darbiniekiem. Trīs darba grupas ar sabiedrisko mediju darbinieku iesaisti padomes vadībā turpinās darbu pie jau definētajiem uzdevumiem pārvaldības, sabiedriskā pasūtījuma un finanšu vadības pārmaiņu jautājumos. Vienotas atalgojuma politikas izstrādei jau top pētījums, kā arī padome gatavos konsultantu pakalpojuma iepirkumu juridiskajam un grāmatvedības apvienošanas procesam un rīkos valdes konkursu.
Padome uzsver, ka ar lielu atbildību uztver šī procesa vadību un īstenošanu, ir vienmēr atvērta saziņai ar sabiedrisko mediju darbiniekiem un sabiedrību un uzmanīgi vērtē iespējamos riskus procesa gaitā.
Ņemot vērā publiskajā telpā iepriekš izskanējušās bažas, ko pauda daļa sabiedrisko mediju darbinieku, padome uzskata, ka tām nav pamata, jo tagad sabiedriskajiem medijiem ir piešķirti papildu līdzekļi un skaidrs pieaugums redzams trīs gadus uz priekšu. Pēc tāda principa finansējums tiks prasīts arī turpmāk. Satura daudzveidību paredzēts palielināt, jo satura attīstībai paredzēts papildu finansējums. Paredzēts uzlabot arī darbinieku situāciju, jo tiek strādāts pie vienotas atalgojuma politikas atalgojuma palielināšanai, kā arī ieplānots finansējums darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanai un jaunu tehnoloģiju nodrošināšanai.
Padome arī neatbalsta nekādus grozījumus, kas mainītu galvenā redaktora statusu vai funkcijas salīdzinājumā ar esošo regulējumu, kas nodrošina redakcionālo neatkarību. Tāpat padome nerosina izmaiņas sabiedrisko mediju pārvaldības modelī un uzskata, ka esošais padomes izvēles veids un sastāvs nodrošina neatkarību no iespējamām politiskām manipulācijām.
Papildu informācija par sabiedrisko mediju attīstības koncepcijām un to apspriešanas gaitu
Mērķu izpilde
Padomes sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem izstrādātajā Koncepcijā par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību jau 2022. gada sākumā tika definēts stratēģiskais mērķis – “sabiedrisko mediju digitālā attīstība un satura izplatība digitālajā vidē, ar demokrātiskai sabiedrībai svarīgu un daudzveidīgu saturu sasniedzot lietotājus platformās un vidē, kur tie arvien vairāk uzturas un meklē informāciju digitālās transformācijas procesu iespaidā”. Koncepcijā arī uzsvērts, ka, ja sabiedriskie mediji zaudē esošo auditoriju, tai pārceļoties uz citām satura izplatīšanas platformām digitālajā vidē, kā arī netiek pietiekami sasniegta bērnu, pusaudžu un jauniešu auditorija, tas rada ilgtermiņa riskus valsts demokrātiskajai iekārtai, informatīvajai telpai un nacionālās kultūras un identitātes kopšanai un saglabāšanai.
Koncepcijā definēti arī trīs vidēja termiņa mērķi – izcilas kvalitātes saturs, atbilstošs finansējums, modernas tehnoloģijas un infrastruktūra. Izcilas kvalitātes satura mērķis izriet no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (SEPLL), kas uzliek pienākumu programmas un pakalpojumus veidot atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām, nodrošinot žurnālistikas izcilību un ievērojot visaugstākos starptautiskos profesijas un kvalitātes standartus.
Vadoties no SEPLL pārejas noteikumiem, tika arī definēts, ka finansējumam jāsasniedz vismaz 0,16% no IKP jeb Eiropas vidējo līmeni, kas ļaus atbilstoši novērtēt kvalitatīvi padarītu darbu. Savukārt modernas tehnoloģijas un infrastruktūra ir vitāli svarīgas kvalitatīva satura sagatavošanai un efektīvai valsts līdzekļu izmantošanai.
2022. gada sākumā Koncepcijā par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu bija aprēķināts, ka, lai 2027. gadā sasniegtu vidējo Eiropas sabiedrisko mediju finansēšanas līmeni – 0,16% no IKP – sabiedrisko mediju budžetam būtu jāpieaug līdz 54,8 miljoniem eiro jeb vidēji par 3,43 miljoniem eiro katru gadu piecu gadu periodā.
Padome definēja, ka šāda finansējuma apjoma nodrošināšana ir izšķiroši svarīga, lai vienotais sabiedriskais medijs spētu pienācīgi pildīt savas funkcijas un sasniegt apvienošanas koncepcijā aprakstītos mērķus. “Bez papildu finansējuma piešķiršanas mediju ikdienas darba nodrošināšanai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, visticamāk, nedos būtiskus ieguvumus, jo nenotiks nepieciešamās investīcijas satura veidošanā un mediju infrastruktūrā,” teikts koncepcijā.
Turpinoties šīs koncepcijas un ar to ciešā kopsakarā skatāmās koncepcijas par finansēšanas modeļa maiņu īstenošanai, jau 2023. gada pavasarī pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzdevuma izveidotās un padomes vadītās darba grupas vienota Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei ziņojumā un apvienošanas koncepcijas aktualizācijas dokumentā padome definēja turpmākos soļus, ja politisku atbalstu negūst neviens no ziņojumā aprakstītajiem modeļa variantiem.
Ņemot vērā, ka vislielāko atbalstu darba grupā guva priekšlikums piesaistīt sabiedrisko mediju budžetu noteiktam procentam no IKP, padome aicināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju atbalstīt šāda modeļa tālāku virzību un turpināt diskusiju par praktiskajiem soļiem šāda modeļa ieviešanā.
Vienlaikus ziņojumā bija arī teikts, ka «ja lēmumu pieņēmēji neatbalsta nevienu no ziņojumā aprakstītajiem variantiem, svarīgi ir turpināt sarunu par citām iespējām nodrošināt sabiedriskajiem medijiem neatkarīgu, prognozējamu un atbilstošu finansējumu un neatstāt šo jautājumu vispār bez jebkāda risinājuma. Tādā gadījumā nebūs iespējama nedz mediju apvienošana, kas koncentrētu resursus vienuviet un ilgtermiņā nodrošinātu to efektīvāku izlietojumu, nedz tāda attīstība, kas nodrošinātu sabiedrisko mediju darbību un attīstību atbilstoši digitālās transformācijas procesiem».
Komisijas uzdevums un valdības lēmums
27. jūnijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja lēmumu par sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa principu maiņu un tālāko virzību likumdošanas procesā, tai skaitā uzdot Kultūras ministrijai kā par mediju nozari atbildīgajai ministrijai virzīt vajadzīgos tiesību aktu projektus apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā.
Komisija konceptuāli lēma par to, ka sabiedriskā medija finansējumam turpmākajos gados ir jāpieaug un ka sabiedriskā medija kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attīstības plānu trijiem gadiem ar pieaugošu finansējumu. Sabiedriskā medija kopējais finansējums nosakāms ne mazāks par 0,12 % no IKP piecu gadu periodā, bija teikts komisijas lēmumā.
Saziņā ar Latvijas Radio, Latvijas Televīziju, Kultūras ministriju, Finanšu ministriju un Valsts kanceleju tika izstrādāts un iesniegts saskaņošanai pirms valdības lēmuma attiecīgs likuma grozījumu projekts ar pavadošajiem dokumentiem, kā arī Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības plāns 2024.-2026. gadam.
Izskatot padomes sagatavotos dokumentus, 12. septembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma, ka sabiedriskā medija kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa attīstības plānu trijiem gadiem ar pieaugošu finansējumu. Sabiedriskā medija kopējais finansējums nosakāms ne mazāks par 0,12 % no IKP. Komisija akcentēja, ka sabiedrisko mediju apvienošana veicama līdz ar skaidru sabiedrisko mediju attīstības plānu un vidēja termiņa budžeta plānu.
Komisijas sēdē tika rosināts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” ierakstīt Sabiedrisko mediju Attīstības plānā trim turpmākajiem gadiem paredzētās absolūtās summas. Attiecīgi 2024. gadā 55 193 601 eiro (0,12%), 2025. gadā 63 235 564 eiro (0,13%) un 2026. gadā 72 037 370 eiro (0,14%). Tādējādi Komisija aicina Finanšu ministriju un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, apspriežot un sagatavojot 2024. gada valsts budžetu un vidēja termiņa valsts budžetu, izvērtējot valsts finansiālās iespējas, atbalstīt iepriekšminēto absolūto summu iekļaušanu valsts budžeta likumos.
15. septembrī apstiprinātās Evikas Siliņas valdības deklarācijas I daļā “Droša Latvija” 6. punkts paredz – “paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu”, un 26. septembrī MK, lemjot par informatīvā ziņojuma “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam” apstiprināšanu, ir atbalstījis prioritāro pasākumu “Sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšana un attīstība sabiedriskajos medijos” un rezervējis līdzekļus 74. resorā “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums”.
Šos līdzekļus paredzēts izmantot sabiedriskā pasūtījuma izpildi saistīto izmaksu kāpuma kompensācijai, sabiedrisko mediju darbinieku atalgojuma tuvināšanai tirgus mediānai un darbinieku apmācībai, sabiedriskā pasūtījuma satura attīstības prioritāšu īstenošanai un kvalitātes pilnveidošanai, tehnoloģiju un infrastruktūras pamatdarbības nodrošināšanai un atjaunošanai.