VSIA “Latvijas Sabiedriskajam medijam” (LSM) 2026. gada pirmajā pusgadā bijis augsts patēriņš iedzīvotāju vidū, pārsniedzot arī vienu no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) uzņēmumam izvirzītajiem gada mērķiem – vidējais pavadītais laiks portālā LSM.lv iepretim citiem Latvijas ziņu portāliem. Izvērtējot pirmā pusgada rezultātus, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome secina, ka sasniegtais rezultāts saistīts lielā mērā ar kvalitatīvu un visaptverošu 2026. gada ziemas olimpisko spēļu atspoguļošanu, tāpēc uzņēmuma otrais pusgads būs izaicinošs, jo šāda liela mēroga starptautiski pasākumi nav plānoti. Tā vietā LSM jānodrošina daudzveidīgs satura piedāvājums par Saeimas vēlēšanām, kā arī jāpanāk, ka ieguldījumi infrastruktūrā, tostarp jaunas straumēšanas platformas ieviešana, veicina sabiedriskā medija lietošanu un jaunu auditoriju piesaisti – jo īpaši digitālajā vidē, tostarp sociālo mediju platformās, jo lineārajos kanālos patēriņš samazinās.
Pirmajā pusgadā sportam atvēlētais raidlaika kopapjoms LSM televīzijas un radio programmās veidoja aptuveni vienu tūkstoti stundu, kas ir par trešdaļu vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Olimpisko spēļu translācijas būtiski kāpinājušas gan LTV1, gan LTV7 kanāla sasniegto auditoriju, kā arī LTV7 par aptuveni ceturto daļu (+23%) pieaudzis oriģinālsatura apjoms, kamēr LTV1 kanālam tas būtiski nemainījās. Latvijas Sabiedriskā medija sniegumu ziemas olimpisko spēļu atspoguļošanā kā izcilu novērtēja arī SEPLP uzaicinātais eksperts Uldis Strautmanis, īpaši izceļot interneta portāla LSM.lv atsevišķo sadaļu, kas veltīta ziemas olimpiskajām spēlēm, uzsverot, ka “šis bija labs piemērs, ka var būt vienots sabiedriskais medijs un strādāt sabiedrības interesēs vienoti”.
Oriģinālsatura kritums pirmajā pusgadā novērojams Latvijas Radio programmās par 32% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Šādas izmaiņas bija prognozējamas saistībā ar Latvijas Radio 4 kanāla slēgšanu. Augusta beigās publicētie radio kanālu auditorijas dati parāda, ka LSM nedēļas vidējā radio auditorija pret pērnā gada ziemas/pavasara periodu ir samazinājusies par nepilniem pieciem procentpunktiem, no 43% uz 38%. Vienlaicīgi nedaudz palielinājusies Latvijas Radio 1 nedēļas auditorija no 278 tūkstošiem līdz 287 tūkstošiem, tāpat arī pozitīvs pieaugums novērojams LR1 darbadienu ziņu raidījumiem. Saistībā ar mazākumtautībām jāpiemin arī, ka televīzijas segmentā šī auditorijas daļa pērn kopumā mazāk patērējusi arī lineāros televīzijas kanālus. Tādējādi kaut gan LSM ir palielinājis televīzijas tirgus daļu mazākumtautību vidū no 14% līdz 15%, absolūtā mazākumtautību auditorijas daļa ir samazinājusies no nepilniem 89 tūkstošiem pērn pirmajā pusgadā līdz 74 tūkstošiem šī gada pirmajā pusgadā.
Kritums novērojams arī LSM sociālo tīklu kontiem, kuri veido saturu krievu valodā, kur būtisku satura īpatsvaru pērn veidoja Latvijas Radio 4 raidījumi. Nedēļas auditorija samazinājusies gan Instagram (no 270 tūkstošiem nedēļā pērn pirmajā pusgadā līdz 60 tūkstošiem šogad jeb kopumā par 79%), gan YouTube (no 610 tūkstošiem līdz 37 tūkstošiem jeb 94%). Pieaugums krievu valodas sociālajiem kontiem konstatējams Facebook (nedēļas auditorija palielinājusies no 225 tūkstošiem līdz nepilniem 300 tūkstošiem) un TikTok platformās (dienas auditorija palielinājusies no 7 tūkstošiem līdz nepilniem 11 tūkstošiem). Savukārt, ja skatās kopumā uz visiem, arī latviešu valodā uzturētajiem LSM sociālo tīklu kontiem, novērojams pozitīvs rezultāts: vidējā visu kontu nedēļas kumulatīvā auditorija Facebook pieaugusi par 520 tūkstošiem, Instagram par 72 tūkstošiem, TikTok dienas kumulatīvā auditorija pieaugusi par 470 tūkstošiem, bet kritums novērojams X platformā par 314 tūkstošiem un YouTube par nepilniem 630 tūkstošiem. Īpaši jāuzsver panākumi LSM Latgales studijai, kura oficiāli uzsāka darbību šī gada janvārī – tās Instagram konta iknedēļas auditorija sasniegusi 144 tūkstošus, bet Facebook Latvijas Radio Latgales studijas profilam tā dubultojusies līdz 214 tūkstošiem. Kopumā ņemot, sabiedriskā medija sociālo tīklu kontiem kumulatīvi novērojama pozitīva tendence jeb auditorijas pieaugums, no kā secināms, ka LSM veiksmīgi īsteno apstiprināto sabiedrisko pasūtījumu, tostarp jauno pieeju mazākumtautību satura veidošanā. Vienlaicīgi jāpievērš uzmanība satura veidošanai un popularizēšanai YouTube un X platformās atbilstoši šo mērķauditoriju vajadzībām un paradumiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, kur novērojams auditorijas kritums.
Sabiedriskā pasūtījuma kvalitatīvu izpildi apstiprina arī interneta portāla LSM.lv darbības rezultāti, kur vidējais iesaistes laiks minūtēs kopumā nav būtiski samazinājies un saglabājies piecu minūšu apjomā. Taču, ja portāla sadaļai krievu valodā tas ir krities (no 3,7 minūtēm uz 3,2 minūtēm), tad Replay sadaļas skatīšanās laiks pieaudzis no nepilnām 56 minūtēm līdz 62 minūtēm. Kopējā iesaistes laika tirgus daļa (laika daļa) attiecībā pret pārējiem desmit lielākajiem Latvijas ziņu portāliem ir sasniegusi 17,9%, krietni apsteidzot šogad sasniedzamo rezultātu, kas ir noteikts kā 15,9% no ziņu portālu tirgus daļas jeb par nepilniem trim procentpunktiem augstāk nekā 2024. gadā. Kā jau iepriekš uzsvērts, Padomes ieskatā šie rezultāti saistīti arī ar ziemas olimpisko spēļu notikumiem un to pieejamību LSM platformās. Vienlaicīgi šo sniegumu varētu būt veicinājuši arī ziņu speciālizlaidumi, kurus šogad aktīvā sadarbībā uzsākuši veidot sabiedriskā medija ziņu dienesti, piedāvājot iedzīvotājiem operatīvu informāciju par aktuālo Latvijā.
Ņemot vērā augstākminēto, Padome pozitīvi vērtē LSM pirmā pusgada sniegumu un ar piesardzīgu optimismu raugās uz sabiedriskā medija spēju sasniegt gada noteiktos mērķus, kuri attiecībā uz saturu ir divi – iepriekšminētā iesaiste, kā arī kopējā sasniedzamība, kura tiek mērīta reizi gadā ar nacionāli reprezentatīvas aptaujas palīdzību, tāpēc uz pirmā pusgada izvērtēšanu vēl nav pieejami. Otrā pusgada uzdevums ir noturēt šobrīd sasniegto rezultātu laikā, kad tāda mēroga notikumi kā olimpiskās spēles nebūs sabiedrisko mediju saturā. Tajā pašā laikā sabiedrības uzmanība būs pievērsta Saeimas vēlēšanām, kur sabiedrisko mediju visaptveroša, redakcionāli neatkarīga un demokrātiju stiprinoša satura veidošana ir būtiska ne vien uzņēmuma, bet visas sabiedrības attīstībā. Jāuzsver, ka sabiedriskā medija sasniedzamie mērķi saistīti ne vien ar satura lietojamību, bet arī sabiedrības uzticēšanos, daudzveidīgu viedokļu klāsta nodrošināšanu saturā. Arī šie rādītāji tiek mērīti reizi gadā ar nacionāli reprezentatīvas aptaujas palīdzību, tāpat reizi trijos gados tos visaptveroši skata arī eksperti. Šogad veiktajā visaptverošajā izvērtējumā eksperti atzinīgi vērtējuši pēdējo trīs gadu laikā veiktos uzlabojumus, lai saturā atainotu sabiedrību un viedokļu daudzveidību, pozitīvi vērtē sabiedriskā medija nozīmi diskusiju nodrošināšanā par sabiedrībai aktuālām un nozīmīgām tēmām.
Noteikto mērķu sasniegšanai būtiska būs arī LSM jaunās straumēšanas platformas veiksmīga ieviešana vēl šogad. Tā rezultātā būs nodrošināta gan straumēšanas stabilitāte un veiktspēja, gan pieejamība viedtelevizoros, telefonu lietotnēs un interneta pārlūkos. Šā gada jūnijā pabeigta iepirkuma procedūra un ir uzsākta pilnvērtīga pakalpojuma ieviešana, bet procesa īstenošanas temps atkarīgs arī no attiecīgo platformu nodrošinātāju sertifikācijas procesa.
Līdz gada beigām LSM jāturpina īstenot būtiskas reformas, kas saistītas ar Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanas procesu. Atalgojuma reformu līdz gada beigām plānots noslēgt ražošanas nodrošinājuma, vizuālo risinājumu, apraides tehnoloģiju, resursu plānošanas un pārvaldības, infrastruktūras, informācijas tehnoloģiju nodaļās un administrācijā. No satura veidošanas struktūrvienībām jaunā atalgojuma sistēma līdz gada beigām būs pilnībā pabeigta Latvijas Radio 2 un Latvijas Radio 5 kanālos, reģionālajās studijās, bet pārējās nodaļās tā secīgi plānota līdz nākamā gada beigām.
LSM pārmaiņu procesā pirmajā pusgadā sabiedrības uzmanību piesaistīja LSM jaunā zīmola attīstības stratēģija. Padomes ieskatā uzņēmumā panāktais kompromiss, kas rasts kopīgos sarunu forumos, ir atbilstošākais risinājums, kā sabiedriskā medija darbinieki kopīgi veido uzņēmuma attīstību. Padome atbalsta panākto vienošanos par vēsturisko zīmolvārdu lietojumu un līdz 5. oktobrim iesniegs Saeimā atbilstošus grozījumus, lai šo vienošanos nostiprinātu likumā.
Satversmes tiesa 2026. gada 30. martā pasludināja spriedumu, kur pašreizējais mazākumtautību valodu regulējums atzīts par neatbilstošu Satversmei. Spriedumam nav tiešas ietekmes uz LSM darbību šajā gadā, jo spriedums stājas spēkā tikai nākamajā gadā. Tajā pašā laikā SEPLP jau mēneša laikā pēc sprieduma pasludināšanas Saeimai nosūtīja savus sabiedriskā medija likuma grozījumu ierosinājumus. Šobrīd likuma grozījumi ir sagatavoti izskatīšanai 3. lasījumā. SEPLP intensīvi piedalījusies likumprojekta izskatīšanā, skaidrojot deputātiem SEPLP viedokli un grozījumu ietekmi uz sabiedriskā medija darbību, kā arī to potenciālo efektivitāti, lai stiprinātu mazākumtautību iedzīvotāju noturību pret dezinformāciju.