Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) atbilstoši pieejamai informācijai par valsts drošības apdraudējuma intensitāti un raksturu konstatē objektīvu nepieciešamību turpmāk sabiedriskajā medijā veidot saturu krievu valodā. Tas darāms, neapdraudot valsts valodas konstitucionālās funkcijas un mērķtiecīgi atspēkojot tikai tādu informāciju, kas ir maldīga, nepatiesa – par ģeopolitisko situāciju gadījumos, kad tā apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā.
Minēto uzdevumu SEPLP iekļāvusi VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (LSM) 2027. gada sabiedriskā pasūtījuma uzdevumos, uz kuru pamata LSM līdz 1. decembrim jāiesniedz plāns uzdevumu īstenošanai. Tāpat SEPLP paralēli izvērtēja nepieciešamību veidot saturu citās mazākumtautību valodās, bet neidentificēja šādu vajadzību. SEPLP uzdevusi sabiedriskajam medijam arī turpmāk veidot saturu svešvalodās – ukraiņu un angļu.
Lēmums par krievu valodas satura veidošanas nepieciešamību pieņemts, vadoties no Satversmes tiesas (ST) 2026. gada 30. marta sprieduma, ar ko par Satversmei neatbilstošu atzītas likuma normas, kuras uzliek pienākumu sabiedriskajos medijos veidot saturu mazākumtautību valodās. Savukārt uzdevums nākamā gada sabiedriskā pasūtījuma plānam formulēts atbilstoši Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas skaidri nosaka izņēmuma gadījumus, kad saturu iespējams veidot arī tajās mazākumtautību valodās, kas ir pašpietiekamas (ST par tādu Latvijā ir atzinusi krievu valodu), lai mazinātu valsts drošības riskus un informētu pēc iespējas plašāku sabiedrību. Attiecīgus likuma grozījumus Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 1. oktobra sēdē un tie paredz, ka izņēmumi attiecas uz ārkārtējo situāciju, un izņēmuma stāvokli, kā arī lai mērķtiecīgi atspēkotu tikai tādu informāciju, kas ir maldīga, nepatiesa un apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā. Ar SEPLP lēmumiem par uzdevumiem LSM 2027. gadam var iepazīties SEPLP tīmekļvietnē.
Attiecībā uz pirmajiem diviem izņēmumiem – ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli – LSM ir uzdots tādas situācijas izsludināšanas gadījumā patstāvīgi izvērtēt, vai izmantot tiesības veidot saturu krievu valodā un kādā apmērā tas īstenojams, ņemot vērā samērīguma principu starp latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un konkrētajā gadījumā pastāvošo valsts apdraudējuma intensitāti un raksturu. SEPLP ieskatā šo tiesību izmantošana ir vērtējama pēc ad hoc principa jeb konkrētai situācijai pielāgojama, jo šādi gadījumi pēc savas būtības ir neprognozējami un neparedzami, lai tiem izstrādātu konkrētākus kritērijus, nekā uzskaitīts likumā. Lēmumā noteikts, ka par LSM pieņemto lēmumu nekavējoties informējama SEPLP.
Lai novērstu situāciju, kuru ST spriedumā bija konstatējusi kā trūkumu līdzšinējā regulējumā, ka saturs krievu valodā var tikt veidots “bez drošības apdraudējuma intensitātes un rakstura izvērtējuma, bez objektīvas nepieciešamības šādu informāciju sniegt un ārpus Satversmes 1. pantā noteiktajiem mērķiem”, attiecībā uz mērķtiecīgu dezinformācijas un propagandas atspēkošanu SEPLP savā lēmumā to padziļināti vērtēja. Tāpēc SEPLP pirms lēmuma pieņemšanas apzināja konkrētās mazākumtautības mediju patēriņa īpatnības kontekstā ar informatīvās ievainojamības risku, kas pamatoti ar objektīviem un datos balstītiem secinājumiem par šīs sabiedrības grupas noturību pret dezinformāciju, kā arī iespēju šo noturību stiprināt ar saturu tikai un vienīgi valsts valodā. Tā ir būtiski atšķirīga pieeja no līdzšinējās, jo auditorijas vajadzības un vēlmes pašas par sevi netiek uzskatītas par objektīvu un pamatotu iemeslu veidot saturu krievu valodā, it īpaši, ja tā Latvijā ir pašpietiekama.
SEPLP konstatē, ka papildus augstākai informatīvajai ievainojamībai krievvalodīgie Latvijā ir pastiprināti eksponēti pret dezinformāciju un propagandu, tostarp arī iespējamu sociālo mediju algoritmu īpatnību dēļ, piemēram, ievērojami biežāk YouTube, Facebook vidē saskaroties ar Latvijā bloķēto Krievijas mediju saturu. Kontekstā ar augstu krievvalodīgo polarizāciju jautājumos par atbalstu Ukrainai un attiecību veidošanu ar Krieviju SEPLP tāpēc saskata objektīvu nepieciešamību nodrošināt, lai mērķtiecīgas dezinformācijas atspēkošanas saturs būtu veidojams arī krievu valodā šaurā tematiskā tvērumā: par ģeopolitisko situāciju gadījumos, kad tā apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā. Saskaņā ar Valsts drošības dienesta ikgadējo izvērtējumu Krievijas un Baltkrievijas aktivitāšu samazināšanās informatīvajā telpā netiek prognozēta, tā vietā Krievijai aizvien agresīvāk cenšoties veicināt Kremļa stratēģiskajiem mērķiem atbilstošu vēstījumu izplatību, lai vairotu starptautiskajā sabiedrībā atbalstu un priekšnoteikumus sev vēlamam miera noregulējamam Ukrainā, savukārt Baltkrievija turpinās šos mērķus atbalstīt, papildus izplatot maldinošus vēstījumus par Latvijas ekonomisko, sociālo un morālētisko situāciju.
Padome uzsver, ka lēmuma mērķis ir pēc iespējas plašāka sabiedriskā medija lietošana latviešu valodā arī krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vidū un stiprināt uzticēšanos valsts valodā veidotajam saturam. Saskare ar uzticamu sabiedriskā medija saturu krievu valodā, kas mērķtiecīgi atspēko dezinformāciju, var veicināt sabiedriskā medija atpazīstamību un uzticēšanos tam, rosinot interesi par satura patēriņu latviešu valodā – arī tāpēc, ka ikdienas saturs un ziņas, nesaistītas ar mērķtiecīgu tikai tādas informācijas atspēkošanu, kas ir maldīga, nepatiesa – par ģeopolitisko situāciju gadījumos, kad tā apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā, krievu valodā sabiedriskajā medijā no nākamā gada attiecīgi nebūs. Šāda pieeja kopsakarā ar jau šogad uzsākto jauno pieeju mazākumtautību iedzīvotāju uzrunāšanai, kad satura veidošana sabiedriskajā medijā notiek apvienotās tematiskajās, ne etniski nodalītās redakcijās un uzsvars ir uz mazākumtautību iedzīvotāju adekvātu reprezentāciju sabiedriskā medija saturā latviešu valodā, Padomes ieskatā ļaus pārredzamā nākotnē atteikties no satura veidošanas krievu valodā sabiedriskajos medijos pilnībā, kad krievvalodīgo vidū informatīvā ievainojamība būtu zema, polarizācija novērsta un uzticēšanās sabiedriskajam medijam augsta.
Papildus Padome vērtēja, vai būtu nepieciešams veidot saturu mazākumtautību valodās, kas Latvijā plašsaziņas līdzekļos nav pašpietiekamas. Konstatējot šāda pieprasījuma trūkumu mazākumtautību iedzīvotāju vidū, Padome nolēma, ka nav nepieciešams uzdot šādu saturu veidot, arī tāpēc, ka valsts ir izvēlējusies citus instrumentus, kā stiprināt šādu mazākumtautību iedzīvotājuvalodas pastāvēšanu, kultūras un nacionālās identitātes saglabāšanu un attīstību, šo pienākumu neuzliekot kā obligātu sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Tajā pašā laikā sabiedriskajam medijam sabiedriskā pasūtījuma uzdevumos noteikts veidot saturu vēl divās svešvalodās: ukraiņu, lai stiprinātu valsts drošību un veicinātu Latvijas starptautisko sadarbību, kas vērsta uz miera nodrošināšanu un aizsardzību, specifiski, atbalstītu Ukrainu karā pret Krieviju; angļu valodā, lai nodrošināt LSM pieejamību starptautiskajai auditorijai.
Redakcionālās neatkarības nodrošināšanai konkrēti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumi un programmu plāni paši par sevi nav uzskatāmi par atsevišķu sabiedriskā pasūtījuma priekšmetu. Tāpēc SEPLP nenosaka, kā konkrēti īstenojami padomes formulētie sabiedriskā pasūtījuma uzdevumi. Padomes ieskatā Saeimas pieņemtā likuma grozījumu redakcija dod sabiedriskajam medijam tādu redakcionālo brīvību, lai uzdevumu par satura veidošanu krievu valodā īstenotu tādā apmērā, lai cīņa pret dezinformāciju un propagandu būtu ne vien reaktīva un lai tā akli nesekotu dezinformācijas izplatītāju dienaskārtībai.
Līdz 1. decembrim LSM valdei jāsagatavo nākamā gada sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu īstenošanas plāna projekts, aprakstot uzdevumu īstenošanas ieceres, uz kā pamata SEPLP līdz gada beigām apstiprinās sabiedriskā pasūtījuma plānu.