Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP) valsts aizsardzības un solidaritātes vārdā ir piekritusi grūtai izvēlei samazināt plānoto valsts budžeta dotācijas pieaugumu VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (turpmāk – LSM), paužot atbalstu budžeta sarunās izskanējušam kompromisa priekšlikumam nākamā gada budžeta pieaugumu samazināt par 405 000 tūkstošiem eiro.
Tādējādi LSM budžets turpmākajos trīs gados varētu būt 61 miljona eiro apmērā ik gadu salīdzinājumā ar budžeta likumprojekta pirmajā lasījumā apstiprināto – 61,4 miljoni eiro.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka kompromisa priekšlikums paredz 46. resora "Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi" līdzekļus kopumā samazināt par 450 000 eiro, SEPLP pauž gatavību samazināt par 45 000 eiro SEPLP budžetu, pēc iespējas mazinot ietekmi uz LSM budžetu. Tādējādi ar jau iepriekš panākto samazinājumu SEPLP kā institūcijas budžets 2026. gadā samazināsies teju par 10%. SEPLP uzsver, ka tas nozīmē, ka padomes darbiniekiem nebūs algas palielinājuma, kamēr LSM darbiniekiem tāds būs.
SEPLP stingri uzsver, ka saziņā par kompromisa priekšlikuma atbalstīšanu nav nekādu sarunu par ietekmi uz LSM saturu vai redakcionālo neatkarību un LSM ir brīva izvēle, kuras budžeta pozīcijas nākamgad palielināt mazākā apjomā nekā cerēts.
SEPLP uzsver, ka gala lēmums tiks pieņemts, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajā lasījumā Saeimā.
SEPLP atgādina, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 7. panta pirmā daļa paredz, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā, ja gadskārtējais valsts budžets nav mazāks kā iepriekšējā gada valsts budžets. Piekrītot samazinājumam no plānotā pieauguma, likums tiek ievērots.
Jau ziņots, ka SEPLP 10. novembrī, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, vērsa uzmanību, ka divi priekšlikumi ir vērsti uz LSM budžeta dotācijas ievērojamu samazinājumu 2026. gadā un turpmāk.
Deputāts Artūrs Butāns iesniedzis priekšlikumu par 3 000 000 eiro samazināt sabiedriskā medija budžetu, rosinot pārdalīt “SEPLP krievu valodas satura radīšanai paredzēto finansējumu no 46. resora "Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi", piešķirot finansējumu valsts budžeta programmai 34.00.00 "Jaunsardzes centrs" bezpilota gaisa kuģu konstruēšanas un vadīšanas apmācību nodrošināšanai jaunsargiem, kā arī skolēniem Valsts aizsardzības mācības ietvaros”.
Deputāts Uldis Augulis iesniedzis priekšlikumu par 5 600 000 eiro samazināt sabiedriskā medija budžetu, rosinot līdzekļu pārdali no resora 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” uz 13. resoru “Finanšu ministrija” budžeta deficīta samazināšanai.
Padome, 10. novembrī nosūtot vēstules Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Kultūras un Finanšu ministrijai, aicināja neatbalstīt šos konkrētos, kā arī vēl citus iespējamos priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu 2026. gadam un turpmāk, lai neapdraudētu reformas, kas paredz apvienota sabiedriskā medija izveidošanu un vidēja termiņa darbības stratēģijas īstenošanu 2026.-2029. gadam izpildi, norisi. Darbs pie stratēģijas izstrādes norit saskaņā ar Padomes apstiprināto gaidu vēstuli un tajā norādīto plānoto budžeta apjomu.
2025. gada 12. februārī apstiprinātajā Padomes kā kapitāla daļu turētāja gaidu vēstulē LSM uzdots: ”Ņemot vērā gaidu vēstules apstiprināšanas brīdī esošo kopējo ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī esošo neskaidrību par izmaiņām Latvijas Sabiedriskā medija finansēšanas modelī, Kapitāla daļu turētājs no Kapitālsabiedrības sagaida, ka tiks realizēta plānveidīga, uz ilgtspējīgu attīstību vērsta, sabalansēta budžeta ieņēmumu un izmaksu, tostarp investīciju, plānošanas politika, lai tādējādi nodrošinātu Stratēģijas nefinanšu mērķu un darbības virzienu izpildi atbilstoši vidēja termiņa valsts budžetā rezervētajam bāzes finansējumam, kas gaidu vēstules apstiprināšanas brīdī ir 61,41 milj. euro”.
Padome, veicot LSM kapitāla daļu turētāja, padomes un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas, ir piedalījusies sēdēs un jau informējusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju attiecīgi 2025. gada 30. septembrī un 28. oktobrī par sabiedriskā medija plānoto budžetu un sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī par Padomes budžeta samazinājumu 2026. gadā.
Padome norādīja, ka tās budžets, kas arī ir daļa no 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi”, ir pastāvīgi un ievērojami samazinājies pēdējo gadu laikā – 1 174 522 eiro 2024. gadā, 861 520 eiro 2025. gadā, 748 495 eiro 2026. gadā.
Savukārt LSM kopumā saņēmis vai plāno saņemt valsts budžeta līdzekļus, tajā skaitā vienreizējus piešķīrumus, 45 689 313 eiro 2024. gadā, 68 487 987 eiro 2025. gadā, 61 405 741 eiro 2026. gadā un turpmāk. 2026. gadā, salīdzinot ar 2025. gada kopējiem plānotiem ieņēmumiem no valsts budžeta dotācijas, ir vērojams samazinājums uz vienreizējā piešķīruma – 10,5 miljoni eiro pārvietojamo televīzijas staciju iegādes darījuma – rēķina.
Padome uzsvēra, ka plānoto līdzekļu samazinājums apdraudētu likumprojektā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktā 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” politikas mērķa – nodrošināt Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību, lai stiprinātu Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai, koptu latviešu valodu un nacionālo kultūru. Nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā labuma radīšanu, satura daudzveidību, viedokļu dažādību, izcilu kvalitāti, plašu auditorijas aptvērumu un satura izplatības platformu dažādošanu. Nodrošināt apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidi un darbību, nodrošinot tam Eiropas vidējam līmenim atbilstošu, neatkarīgu un prognozējamu finansējumu – un no tā izrietošo darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju izpildi.