Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
Satversmes tiesa lēmusi atzīt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta septīto daļu un 8. panta ceturto daļu, ciktāl tā uzliek sabiedriskajam medijam pienākumu veidot saturu mazākumtautību valodās un šā pienākuma izpildei piešķir tiesības vienu radio un vienu televīzijas programmu vai tās raidlaika daļu atvēlēt raidījumiem mazākumtautību valodās, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes ievada piektās rindkopas otrajā teikumā noteiktajam par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kā arī 4. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2027. gada 1. maija.
Tiesa ir noteikusi, ka konkrētajā situācijā likumdevējam ir nepieciešams saprātīgs laiks, lai tas izvērtētu, kāds tiesiskais regulējums sabiedrisko mediju satura veidošanas procesā vislabāk aizsargātu latviešu valodu, pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības un valsts drošību. SEPLP atbalsta tiesas viedokli, ka izmaiņu sagatavošana nav sasteidzama un ir jāsagatavo pārdomāti un kvalitatīvi, novēršot jebkādu potenciālu pārpratumu un dažādu interpretāciju rašanos normatīvā regulējuma pielietošanā.
SEPLP uzsver, ka tā ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, un ka tās līdz šim pieņemtajos lēmumos ir ņemti vērā visi Satversmes tiesas spriedumā minētie faktori – valsts valodas aizsardzība, mazākumtautību tiesības un valsts drošība.
SEPLP ļoti skaidri apzinās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 2. pantā noteikto, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem.
SEPLP norāda, ka Latvijas Sabiedriskais medijs (turpmāk – LSM) strādā Latvijas Republikas Satversmes radītajā ietvarā un ka tas caur Latvijas valsts dalību ANO, Eiropas Padomē un Eiropas Savienībā bauda lielas privilēģijas un vienlaikus arī atbildību par demokrātisko vērtību, tajā skaitā vārda un mediju brīvības īstenošanu un sargāšanu, kas raksturīgas Eiropas kultūrtelpai. SEPLP kā LSM stratēģiskās attīstības noteicējas uzdevums ir spēt salāgot vārda brīvības un medija neatkarības garantijas ar likumdevēja gribu, valsts un sabiedrības interesēm mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos.
SEPLP vērš uzmanību, ka Satversme tiesa savā pamatojumā, kāpēc apstrīdētā likuma norma nav atceļama nekavējoties, atsaucas arī uz jauno pieeju mazākumtautību satura veidošanā no šī gada janvāra. SEPLP atgādina, ka minētā pieeja izriet no 2024. gada 28. marta/4.aprīļa sēdē pieņemtā lēmuma, ka apvienotajam sabiedriskajam medijam, no 2026. gada īstenojot jaunu vidēja termiņa darbības stratēģiju, ir jāīsteno jauna pieeja mazākumtautību satura atspoguļošanai sabiedriskā medija programmās un pakalpojumos, kura ir saskanīga arī ar Satversmes tiesas spriedumā minētajām atziņām.
Tāda piedāvājuma izstrādāšanā SEPLP kā prioritātes noteica: Latgali kā etniski un kulturāli īpaši daudzveidīgu, un arī valsts ārējai drošībai īpašu reģionu; saziņas formātus ar sabiedrību mazākumtautību valodās par būtiskiem ikdienas jautājumiem, kā arī krīzes situācijās vienotās informatīvās telpas ietvaros; proporcionālu pieeju mazākumtautību valodu izmantojumā sabiedrisko mediju satura veidošanā vienotās informatīvās telpas ietvaros; kultūras pieejamības paplašināšanu visos Latvijas reģionos; mazākumtautību bērnu un jauniešu integrāciju latviskajā kultūrtelpā; kā arī kopējās mazākumtautību auditorijas daļas nezaudēšanu.
2025. gada 12. februārī šis uzdevums tika iekļauts SEPLP kā VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” kapitāla daļu turētājas gaidu vēstulē stratēģijas izstrādei. LSM valdei īstenojot SEPLP doto stratēģisko uzdevumu, no 2026. gada 1. janvāra ir anulēta Latvijas Radio 4 apraides atļauja un šāda radio programma vairs nepastāv. LTV7 ēterā ziņas krievu valodā nav jau kopš 2025.gada 1. janvāra, un attiecīgi apraides atļaujā tas tika nofiksēts jau 2024.gada beigās. LTV7 var būt tulkots saturs ap 10%. Kopumā vismaz 90% latviešu valodā, ne vairāk kā 10% angļu, franču, krievu, vācu, ukraiņu valodā.
No 2026.gada 1. janvāra ir likvidēta atsevišķā LSM+.lv (bijušais Rus.LSM.lv) redakcija un saturu veido vienota LSM.lv redakcija četrās valodās – latviešu, angļu, krievu, ukraiņu. Digitālajā vidē saturs angļu, ukraiņu un krievu valodā tiek veidots vienotā redakcijā un pēc vienotiem redakcionāliem principiem, nodrošinot kvalitatīvu un uzticamu informāciju par Latvijā būtiskiem procesiem vienā informācijas telpā.
No 2026. gada LSM Latvijā dzīvojošās mazākumtautības primāri uzrunā valsts valodā, vienlaikus mērķtiecīgi stiprinot mazākumtautību pārstāvniecību saturā. Tas ietver plašāku mazākumtautību autoru iesaisti, regulāru mazākumtautību pārstāvju klātbūtni kā viedokļu paudējiem un ekspertiem, kā arī mazākumtautībām būtisku tematu atspoguļojumu.
LSM paralēli valodu pieejas maiņai īpašu uzmanību pievērš cieņpilnu un noturīgu attiecību veidošanai ar mazākumtautību kopienām, nosakot konkrētu atbildīgo redaktoru regulārai sadarbībai un saziņai. Tā ir būtiski jauna iezīme LSM darbā.
2026. gada pirmajā ceturksnī Daugavpilī darbu sāka LSM jaunā multimediālā studija, kas ir pirmā tāda Latvijas reģionos.
Īstenojot augstākminētos pasākumus, LSM saturā ir ievērojami mazināts krievu valodas īpatsvars, kā arī pazemināts krievu valodas statuss no faktiskās divvalodības līdz mazākumtautību valodas līmenim un satura veidošana krievu valodā ir vērsta uz valsts drošības stiprināšanu. Tādējādi tiek novērsta divkopienu sabiedrības veicināšana, kā arī krievu valodas pašpietiekamība Latvijā, uz ko Satversmes tiesa ir vairākkārt norādījusi savos spriedumos.
Īstenojot šos pasākumus, tiek gan izpildīti Mediju politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam darbības virzieni un uzdevumi, gan iespēju robežās Nacionālās drošības koncepcijas 2023 uzdevumi. SEPLP jau sākotnēji vērsa uzmanību, ka nav bijusi iesaistīta šīs koncepcijas sagatavošanas procesā, kā arī pauda viedokli, ka tās burtiska izpilde pilnībā aizliegtu vairāku Latvijas vēsturisko mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajā medijā. Koncepcijas gars ir ticis ievērots un SEPLP par saviem lēmumiem ir regulāri informējusi Saeimu.
SEPLP savus lēmumus pieņem, ievērojot tai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteikto kompetenci, tajā skaitā pienākumu garantēt sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību, kā arī īstenojot šī likuma 3. pantā postulēto vienu no sabiedrisko mediju darbības pamatprincipiem, ka “valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību”.
Sabiedriskā medija un SEPLP darbību regulējošais likums dod pietiekamas pilnvaras SEPLP noteikt Latvijas sabiedriskā medija stratēģiskās attīstības virzienus un darīt to regulāri, argumentēti un publiski redzamā procesā, veidojot sabiedrisko pasūtījumu.
Sabiedrisko mediju likuma 3. pants, kas nosaka sabiedrisko mediju darbības pamatprincipus, kas ir imperatīvas tiesību normas, trešajā daļā nosaka, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savas programmas un pakalpojumus veido atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām, nodrošinot žurnālistikas izcilību un ievērojot visaugstākos starptautiskos profesijas un kvalitātes standartus. Savukārt 16. daļā teikts, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ar to rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem rīkojas lietderīgi un nodrošina šo līdzekļu objektīvu, efektīvu un pārredzamu izlietojumu.
Tas paģēr arī vērtēt gan valsts budžeta līdzekļu izlietošanas lietderīgumu, gan pienākumu nodrošināt augstus kvalitātes standartus žurnālistu darbā. No tāda viedokļa ir vērtējama arī satura sagatavošana vēsturisko mazākumtautību valodās un svešvalodās.