Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (Padome) atbalsta Saeimas apņemšanos nekavējoties strādāt pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (SEPLPL) grozījumiem, lai izveidotu Satversmei atbilstošu regulējumu par mazākumtautību valodu lietojumu sabiedriskajos medijos. 10. un 15. aprīlī Padome tikās ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem kā atbildīgo ministriju par mediju nozari, 21. aprīlī vērsās pie visām Saeimas frakcijām, iesniedzot Padomes izstrādātu likuma grozījumu redakciju, kas nodrošinātu, ka sabiedrisko mediju satura veidošanā līdzsvaroti būtu aizsargāta gan latviešu valoda, gan pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības, gan valsts drošība.
Ņemot vērā, ka Saeima ir nobalsojusi uzsākt diskusijas par likuma grozījumiem, Padome 30. aprīlī ir nosūtījusi savu SEPLPL grozījumu projektu par likumprojekta izstrādi atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (komisija). Padomes izstrādātais SEPLPL grozījumu projekts ir pieejams Padomes mājas lapā. Ar Saeimas deputātu paralēli izstrādāto un komisijai nodoto likuma grozījumu projektu Padome nav iepazīstināta, bet ir gatava turpmāk ar deputātiem diskutēt par efektīvāko un Satversmes tiesas sprieduma atziņām atbilstošāko regulējumu. Ņemot vērā, ka sabiedriskā pasūtījuma 2027. gada plāna izstrādes process sāksies šī gada otrajā pusgadā un tā īstenošana sāksies no nākamā gada 1. janvāra, Padome atbalsta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk sākt darbu pie SEPLPL grozījumu izstrādes un apstiprināšanas Saeimā, lai 2027. gada sabiedriskā pasūtījuma gada plānu var izstrādāt jau saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu un tajā paustajiem secinājumiem.
Padome uzsver, ka likuma grozījumiem jāievēro Satversmes tiesas spriedumā uzsvērtais pienākums likumdevējam respektēt sabiedrisko mediju neatkarību un redakcionālo brīvību, vienlaicīgi nemazinot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīmi un neapdraudot tās funkcijas. Tāpēc Padomes izstrādātie SEPLPL grozījumi paredz, ka turpmāk tikai daļu no programmas vai pakalpojuma ir iespējams veidot svešvalodā, kas Latvijā plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama, ar šauru mērķi stiprināt noturību pret dezinformāciju un propagandu. Padome norāda, ka Satversmes tiesas spriedumā pieminēto sabiedrisko mediju uzdevumu nodrošināt sabiedrības aizsardzību pret propagandu un dezinformāciju nevar īstenot vienīgi ar faktu pārbaudi, atspēkošanu vai medijpratības stiprināšanu.
Padome aicina SEPLPL iestrādāt likuma normas, kuras jau šobrīd ir atrodamas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā: paredzēt, ka satura veidošana svešvalodā īstenojama tādā veidā, ka tiek nodrošināta latviešu valodas kā valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošana pilnā apjomā, it sevišķi rūpējoties, lai tā kalpo par visu Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu. Tāpat Padome rosina likumā turpmāk noteikt pienākumu Padomei satura veidošanai svešvalodās pamatot katru gadu, ievērojot valsts valodas statusu, vēsturisko mazākumtautību valodu aizsardzības nepieciešamību un valsts drošības kontekstu. Grozījumi faktiski paredz, ka SEPLP attiecībā uz svešvalodām, tai skaitā tām, kas Latvijā plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekamas, jānosaka kritēriji un ikgadēji jāizvērtē satura veidošanas nepieciešamību. Proti, vai sabiedriskajiem medijiem tikai veidojot daļu satura attiecīgajā svešvalodā ir iespējams nozīmīgā daļā pie mazākumtautībām piederošajiem iedzīvotājiem Latvijā vairot uzticēšanos un sasniedzamību sabiedriskajiem medijiem, kā arī jāvērtē, vai pastāv nepieciešamība ar saturu attiecīgajā svešvalodā nodrošināt pie mazākumtautībām piederošām personām saņemt objektīvu un neatkarīgu informāciju, tādējādi stiprinot to noturību pret dezinformāciju un propagandu.
Padomes ieskatā tās piedāvāto SEPLPL grozījumu detalizācijas pakāpe ir atbilstoša un saskanīga ar Satversmes tiesas 2026. gada 30. marta spriedumu, jo skaidri formulē likumdevēja gribu par svešvalodu, tajā skaitā mazākumtautību valodu, lietojumu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturā, vienlaikus nodrošina Padomes autonomiju un nepieciešamo elastīgumu, lai būtu iespējams operatīvi reaģēt uz strauji mainīgo mediju un satura veidošanas vidi. Padome uzsver, ka tās ieskatā sabiedriskajos medijos saturs svešvalodā nosakāms tikai tādā apmērā, lai tas neveidotu vienotu informatīvu telpu faktiskas divvalodības apstākļos, tādējādi būtiski apdraudot valsts valodas funkcijas pilnā apmērā. Padomes piedāvātie likuma grozījumi to paredz, un tā aicina Saeimu uz konstruktīvu dialogu likuma grozījumu izstrādes gaitā.